Ak, kaut jaunatne atcerētos, ka slinkie paši sev atņem nenovērtējamus piedzīvojumus, kas iegūstami, apzinīgi pildot ikdienas dzīves pienākumus. Kas ļaujas laiskumam un pats izvēlas palikt neizglītots, vienmēr sastapsies ar kavēkļiem un šķēršļiem. Viņš pats sev liedz attīstību, kas nāk ar godīgu piepūli. Tāds nokavē izdevības veicināt arī citu cilvēku labklājību un līdz ar to aplaupa Dievu. Viņa dzīves gājums veidojas pavisam citāds, nekā to bija paredzējis Kungs, jo, nicinot derīgu darbu, tas stiprina zemākās tieksmes un lielā mērā paralizē savas būtnes labākos spēkus.
Ne tikai daži, bet tūkstošiem cilvēku dzīvo vienīgi tālab, lai patērētu Dieva žēlastībā piešķirtās dāvanas. Tie aizmirst pienest Kungam pateicības upurus par tām bagātībām, kuras Viņš tiem sagādājis, dodams zemei auglību. Tie nepadomā, ka Dievs no viņiem prasa piešķirtās spējas ne tikai saprātīgi izlietot, bet arī attīstīt. Ja viņi apzinātos tiem no Kunga paredzētā darba vērtību un apsolīto palīdzību, tad nekad neuzskatītu par priekšrocību atbrīvoties no atbildības, lai gaidītu palīdzību no citiem.
