Nav svarīgāka misijas lauka par to, kādā darbojas uzticīgs, dievbijīgs ārsts. Nav darba, kurā kāds cilvēks varētu veikt vairāk laba vai iegūt vairāk dārgakmeņu, kas mirdzētu viņa godības vainagā. Katrā slimnieka istabā, kur viņš ieiet, tas kā saldu smaržu sev līdzi var ienest Kristus žēlojošo laipnību un grēka sasistajai dvēselei sniegt īstu [223] dziedinošu balzāmu. Viņš slimajam vai mirstošajam cilvēkam var norādīt uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus. Ārstam nevajadzētu uzklausīt domas, ka ir bīstami runāt par mūžīgām interesēm ar ļaudīm, kuru dzīvība atrodas briesmās, tāpēc ka tiem varot kļūt sliktāk,— deviņos gadījumos no desmit iepazīšanās ar grēkus piedodošo Pestītāju sniegs labumu kā garam, tā miesai. Jēzus spēj ierobežot sātana varu. Viņš ir tas Ārsts, kuram grēku sagrauztā dvēsele var uzticēt kā miesas, tā dvēseles slimību dziedināšanu.
Gandrīz jebkurā sabiedrības daļā ir daudz tādu, kas neklausās Dieva Vārda sludināšanu un nepiedalās reliģiskās sanāksmēs. Lai Evaņģēlijs tos varētu aizsniegt, tam jātiek ienestam viņu mājās, tāpēc arī palīdzība fiziskās ciešanās ir vienīgais veids, kā pie tiem piekļūt. Slimnieku kopēji, gādājot par cietējiem un atvieglojot viņu sāpes, bieži var rast izdevības kopā ar tiem lūgt, lasīt Dieva Vārdu vai runāt par Glābēju Jēzu Kristu.
Viņi var lūgt gan kopā ar, gan par šiem bezpalīdzīgajiem, kuriem pašiem nav nekāda gribasspēka savaldīt no kaislībām sabojāto ēstgribu. Tā viņi grēka uzvarēto un mazdūšīgo dzīvē var ienest cerības staru. Viņu pašaizliedzīgā mīlestība, kas atklājas nesavtīgā rīcībā, kritušajiem sniegs jaunu drosmi un stiprinās uzticību Kristus mīlestībai. [224]
