Daudzi, kas uzdodas par kristiešiem, īstenībā ar Jēzu nav vienoti.
Viņu ikdienas dzīve un gars liecina, ka šo cilvēku sirdī Kristum, godības cerībai, nav vietas. Uz viņiem nav iespējams paļauties, tiem nevar uzticēties. Viņi kalpošanai cenšas veltīt pēc iespējas mazāk pūļu, tomēr sagaida visaugstāko atalgojumu. Vārds "kalps" attiecas uz mums ikvienu,— mēs visi esam kalpi; bet būtu labi noskaidrot, kā mēs kalpojam. Vai mēs esam uzticīgi vai neuzticīgi?
Vai starp mums, kalpiem, ir pierasts padarīt pēc iespējas vairāk? Vai patiesībā nevalda ieradums visu paveikt tik ātri un tik viegli, cik vien iespējams, lai algu saņemtu par vismazāko piepūli? Par pamudinājumu rīcībai netiek [230] uzskatīts pienākums, bet gan izdevīga atlīdzība. Kas vēlas kalpot Kristum, tie nedrīkstētu aizmirst apustuļa Pāvila norādījumu: "Kalpi, klausiet visās lietās saviem laicīgajiem kungiem ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu, ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka tas Kungs jums par atmaksu dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum."
Kas iesaistās darbā, kalpojot "acu priekšā", neizturēs ne cilvēku, ne eņģeļu pārbaudi. Lai tiešām gūtu labus panākumus, ir nepieciešams atzīt Jēzu Kristu, jo tas dod skaidru izpratni par pareizajiem pamatlikumiem un veido cēlu un nesavtīgu garu, kāds bija Pestītājam, par kura kalpiem mēs sevi uzskatām. Visus mūsu darbus, lai kur tie arī netiktu veikti — virtuvē, darbnīcā, izdevniecībā, sanatorijā, skolā vai kādā citā Kunga vīnakalna daļā — vajadzētu raksturot uzticībai, taupībai, rūpībai un centībai. "Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns."
[232] Tā kā saprāts un gars savai izpausmei izlieto cilvēka ķermeni, tad gan garīgā, gan intelektuālā enerģija lielā mērā ir atkarīga no fiziskā spēka un aktivitātes, jo iemesli, kas veicina fizisko veselību, veicina arī skaidra prāta un līdzsvarota rakstura attīstību. Bez labas veselības neviens dzīvē nevar pilnībā saprast un izpildīt savus pienākumus
—
ne pret sevi, ne citiem cilvēkiem un Radītāju. Tāpēc fiziskās veselības saglabāšanai jāveltī tāda pati uzmanība kā raksturam. Zināšanām fizioloģijā un higiēnā vajadzētu kļūt par visu audzināšanas pūļu pamatu.
