Skaidrs priekšstats par to, kas ir Dievs un ko Viņš no mums vēlas, vedīs pie veselīgas pazemības. Tie, kas pareizi pētīs svēto Vārdu, sapratīs, ka cilvēka intelekts nav visvarens. Viņi apzināsies, ka bez palīdzības, ko vienīgi Dievs var sniegt, cilvēciskais stiprums un gudrība ir tikai vājums un neziņa.
Kas sekos dievišķajai vadībai, tie noteikti atradīs patieso glābjošās žēlastības un īstās laimes avotu un varēs tajā dalīties ar citiem. Ārpus reliģijas nevienam nevar būt reāls prieks par dzīvi. Mīlestība uz Dievu apskaidro un veido cēlāku gaumi un ikkatru vēlmi, tā pastiprina izjūtas un dara gaišāku ikvienu atzīstama prieka brīdi, Tā ļauj cilvēkam lietas pareizi novērtēt un līksmoties par visu patieso, labo un skaisto.
Bet pāri visam, tā mudina vērtēt Bībeli, jo tur mums ir atklāta Dieva griba. Tur mēs uzzinām par savas radīšanas mērķi un arī par līdzekļiem, kā to sasniegt. Mēs mācāmies, kā saprātīgi uzlabot zemes dzīvi un nodrošināt nākamo, mūžīgo. Neviena cita grāmata nevar tā apmierināt prāta meklējumus vai sirds ilgas. Iegūstot zināšanas no Dieva Vārda un apzinīgi tās īstenojot dzīvē, cilvēks no pagrimuma vislielākajiem dziļumiem var pacelties Dieva bērna stāvoklī un kļūt par bezgrēcīgo eņģeļu sabiedroto. [265]
