Man ļoti sāp, ka daudziem jauniešiem, kas apliecina ticību, trūkst jebkādu zināšanu par atgriešanos. Nav vērojama rakstura pārmaiņa. Viņi nav sapratuši, cik nopietni tas ir [267] — uzskatīt sevi par kristieti: viņu dzīve rit pilnīgā pretrunā ar ticīga cilvēka nostāju. Ja viņi tiešām piederētu patieso Dieva dēlu un meitu pulkam, tad vairs neaizrautos ar muļķīgu niekošanos un jokošanos, neizteiktu ģeķīgas piezīmes, pavedinot citus rīkoties līdzīgi viņiem. Cilvēks, kas ilgojas pēc Dieva atzinības un Debesu garantijām, stingri un noteikti noraidīs ikkatru muļķīgu joku attiecībā uz garīgām lietām.
Vienaldzība šajā ziņā slēpj lielas briesmas; nav lielāka neprāta par bezrūpību un nevietā izteiktiem jokiem. Vieglprātīga rakstura jauniešus mēs varam sastapt it visur. Lai jums ar viņiem nav nekā kopīga, jo tas ir bīstami. Un, ja šie jaunieši sevi apliecina par kristiešiem, tad jāuzmanās vēl vairāk. Viņu domas plūst seklā gultnē, un tiem daudz vieglāk būs novest jūs lejup līdz savam līmenim, nekā jums tos pacelt augšup, padarot cēlākas viņu domas un labojot rīcības vaidu. Izvēlieties tādus biedrus, kas ir pieklājīgi vārdos un visā savā uzvedībā!
Lai pagodinātu Dievu, jums no savas puses jādara vislabākais, tāpēc arī biedroties vajadzētu ar tādiem cilvēkiem, kas palīdz saglabāt atšķirību starp svēto un parasto. Ja vēlaties sev plašu redzesloku, cēlas domas un centienus, tad izvēlieties biedrus, kuru ietekme stiprinātu pareizos pamatprincipus. Lai katra doma un katrs rīcības motīvs tiek pakļauts vienam mērķim - aizsniegt mūžīgo, laimes pilno dzīvi. [268]
