Pēc atgriešanās efezieši mainīja savus ieradumus un dzīvesveidu. Svētā Gara pārliecināti, tie nekavējoties rīkojās un atklāti atstāja visus buršanas noslēpumus. Tie sanāca kopā, nožēloja pagātnē pieļauto kļūdu —- svētā sašutumā par to, kā agrāk bija varējuši tā nodoties buršanai un tik augstu vērtēt grāmatas, kas iepazīstina ar sātana iedvesmotajiem maģijas likumiem un buršanas paņēmieniem. Tagad viņi stingri apņēmās novērsties no kalpošanas ļaunajam, tāpēc atnesa dārgos sējumus un tos publiski sadedzināja, ar to pierādot savas atgriešanās patiesumu.(..)
Grāmatas, kuras efezieši, atzīstot Evaņģēlija patiesību, atdeva liesmām, tiem agrāk bija ļoti mīļas, viņi bija ļāvuši tām pārvaldīt savu sirdsapziņu un vadīt prātu un domas. Arī
tagad viņi vēl varēja tās pārdot, bet tā ļaunums būtu saglabājies; taču tiem riebās sātaniskie brīnumi un visa burvju māksla, un tie izjuta nepatiku pret zināšanām, kuras kādreiz no šīm grāmatām bija ieguvuši. — Un te es vēlētos jautāt jauniešiem, kas iepazinušies ar patiesību: "Vai jūs savas maģiskās grāmatas esat sadedzinājuši?"
