Ap kādu namu lidinās eņģeļi. Tur sapulcējušies jaunieši; var saklausīt dziesmas un mūzikas instrumentu skaņas. Kopā ir sanākuši kristieši, bet ko jūs dzirdat? - Kādu
vieglprātīgu dziesmu, kas piemērota dejas zālei. Var redzēt, kā šķīstie eņģeļi sakopo gaismu ap sevi un sapulcējušos ietin tumsa. Eņģeļi novēršas no šī skata, tie ir noskumuši. Redzi, eņģeļi raud. To es esmu skatījusi atkārtoti vairākas reizes par daudzām Sabata ievērotāju grupām, un it īpaši (...). Mūzika aizņem stundas, ko vajadzētu veltīt lūgšanām. Mūzika ir elks, kuram kalpo daudzi Sabatu ievērojošie vārda kristieši. Sātanam nav nekādu iebildumu pret mūziku, ja viņš to var izlietot kā līdzekli, lai piekļūtu jauniešu apziņai. Ienaidnieka nodomiem atbilst itin viss, kas novērš domas no Dieva un atņem laiku, ko vajadzētu veltīt kalpojot Viņam. Tas izlieto visiespaidīgākos līdzekļus, lai iespējami lielāku cilvēku skaitu turētu patīkamā savaldzinājumā, līdz tie tiek no ļaunā spēka paralizēti. Pareizi izmantota mūzika ir svētība, bet tā bieži kļūst par vienu no sātana vissekmīgākajiem līdzekļiem dvēseļu ievilināšanai valgos. Nepareizi izmantota, tā nesvētījušos cilvēkus vada uz lepnību, iedomību un neprātīgu rīcību. Ja tai atļauj ieņemt nodošanās un pielūgsmes vietu, tad tā kļūst par briesmīgu lāstu. Jaunieši, kas sapulcējas uz kopēju dziedāšanu, kaut arī saucas par kristiešiem, [296] ar vieglprātīgām sarunām un mūzikas izvēli bieži vien apkauno Dievu un savu ticību. Garīga mūzika neatbilst viņu gaumei. Man tika norādīts, ka skaidrās Dieva Vārda mācības līdz ar to tiek atstātas novārtā. Lielajā tiesas dienā visi šie inspirētie vārdi notiesās daudzus, kas tos nebūs ņēmuši vērā.
