Kā atdzīvināt sevī kristieti?

Moriss Vendens

Lapa kopā 28 PrevNext

Vissvarīgākais jautājums, kāds jebkad jautāts

Dažkārt mēdz teikt: „Man Dievs nav vajadzīgs. Es dzīvoju bez Viņa.” Es tev gribētu pateikt vēl kaut ko. Jautājums nav tik daudz par to, vai man ir vajadzīgs Dievs, bet drīzāk par to, vai Dievam esmu vajadzīgs es. Vai es esmu Dievam vajadzīgs?

2. Kor. 8:9 Kristus upuris aprakstīts šādi: „Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” Šajā Rakstu vietā ir kaut kas skaists. Ja Viņš manis dēļ ir kļuvis nabags, tad mazākais, ko varu darīt, ir pieņemt Viņa bagātību Viņa dēļ. Man nav vajadzīgs Dievs, bet Dievam esmu vajadzīgs es! Ja Dievs bija ieinteresēts mani radīt un atpestīt, maksājot ar savu dzīvību, tad man vajadzētu painteresēties par Viņu Viņa dēļ. Tāpēc vissvarīgākais, ko varu darīt man atvēlētajā laikā, ir pētīt Dieva Vārdu, pieņemt Viņa žēlastību, iepazīties ar Viņu un ik dienas veltīt kādu mierīgu brīdi, lai vienatnē pakavētos pie Viņa mīlestības un pestīšanas plāna.

Es pateicos, ka Jēzus mūs aicina „nākt un spriest kopīgi”, kā arī izmantot šim mērķim savu prātu. Ps. 90:12 teikts: „Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!”

Dārgais Tēvs Debesīs! Pateicamies Tev par Jēzu un Viņa lielo mīlestības misiju. Mēs to neesam pelnījuši, mēs neesam nekā darījuši, lai to mantotu, bet mūsu sirdis zemojas bijībā un pateicībā. Mēs noprotam, ka Tu esi mūs radījis un izglābis, ka mēs neesam Tev vienaldzīgi. Mēs lūdzam, palīdzi nolikt sānis visas mazāk svarīgās lietas un nostāties krusta, šīs lielās Debesu patiesības gaismā. Pateicamies, ka Tu mūs aicini iepazīt Tevi, un, kamēr vien to darām, varam būt pārliecināti, ka mūsu grēki, kaut arī sarkani kā purpurs, kļūs balti kā sniegs. Mēs atsaucamies uz Tavu mīlestību. Jēzus vārdā — āmen.

Lapa kopā 28 PrevNext