Neviens cilvēks nav vientuļa sala, arī rakstnieks ne. Vispirms es gribu atzīt, ka šī nav mana grāmata. Man nepiemīt nedz gudrība, nedz spējas sakārtot uz papīra vārdus, kas varētu palīdzēt citiem ceļā uz patiesu Dieva pazīšanu. Šos noslēdzošos vārdus rakstu, apbrīnā un pateicībā norādot uz patieso Autoru – Dievu, savu Draugu un pastāvīgo Sabiedroto.
Dievs reti izmanto brīnumu līdzekļus, lai sasniegtu to, ko iespējams paveikt caur cilvēkiem, un arī šī manuskripta tapšanā ir piedalījušies daudzi, daži pat neapzināti. Īpaša pateicība manai sievai, karalienei un labākajai draudzenei Sallijai, tāpat arī maniem dēliem Metjū un Endrjū. Jūsu atbalsts un iedrošinājums man ir nozīmējis vairāk, nekā vārdos iespējams izteikt.
Pateicība maniem līdzstrādniekiem Timam un Džūlijai Kenjutsoniem – jūs paņēmāt manu melnbalto un padarījāt to krāsainu. Pateicība Todam Čobateram par palīdzību. Pateicība Brūsam Bārboram par ticību, ka tas var tikt paveikts. Pateicība arī Tomasa Nelsona izdevniecības redaktoriem un darbiniekiem par viņu vērīgajiem komentāriem.
