Kandavas draudze

Nākamie Kandavā kristīti tika: 1911. gadā Marija Strašēviča, 1913. g. Olga Fogele, 1914. g. Krišs Ronis. Tad adventistu grupu papildināja vēl – Jansonu ģimene, māsa Briede. Par pirmo pasaules kara laiku ziņu nav.

1920. g. tika dibināta Kandavas draudze. Sākumā tajā nav bijis pastāvīga darbinieka. To apkalpoja apkārtējo draudžu darbinieki – no Talsiem un Tukuma. Ievērojamu vietu Kandavas draudzē tās iesākumā ieņēma Fogeļu ģimene, tad tai pievienojās Goldbergu ģimene un citi. Kandavas draudze 1920. g. 6. aprīlī uzņemta draudžu savienībā ar 16 draudzes locekļiem.

Draudzes turpmākā darbība

Evaņģēlists Jānis Buile ar dzīvesdraugu Kristīni Kandavā noīrēja mūzikas skolas augšējo stāvu Kalnu ielā 2. Uz darba iesākumu bija ieradies Kārlis Sutta ar Rīgas kora dalībniekiem. Plašā telpa bija pilna ar cilvēkiem. Pirmais sapulces temats – „Kas spēj paziņot nākotni?” Kad br. Buile sācis runāt par Dieva baušļiem un paklausību Dievam, klausītāju skaits mazinājies, tomēr tie, kas vēlējās paklausīt Dievam, palika. 1926. g. K. Sutta kristīja dažus cilvēkus, starp tiem Līni Sokolovsku.

1927. g. tika kristīts mežzinis Vilis Gailis ar sievu, Jānis Sokolovskis un citi.

Šajā pat gadā Jānis Buile rakstīja vēstuli Baltijas ūnijas vadītājam D. Vallam, kurā priecīgs vēstīja par notikumiem Kandavas draudzē, par vairākām kristībām un arī par kādu mežzini, kurš kopā ar sievu pievienojās draudzei. Togad bija vēls pavasaris un vēl maija sākumā bija sniegs. Mežzinis gatavojās kristībām, bet viņa radinieki, to uzzinājuši, noteiktajā sestdienā vēlējās sarīkot viesības un viņa „svētumu” gaisināt. Taču kristības notika ātrāk. 20. maijā Kandavā atbrauca Sutta un veica kristības. Šī mežziņa radinieki saņēma liecību par Jēzu Kristu. Šim mežzinim Kandavā bija apmeklētāju pieņemšanas laiks noteikts trešdienās un sestdienās. Parasti pie viņa durvīm stāvēja rinda. Viņš patvaļīgi bez Rīgas vadītāju ziņas mainīja savu darba laiku un sestdienā negāja darbā. Tajā sestdienā rindas nebija un nākamajā nedēļā nāca rīkojums no Rīgas mainīt pieņemšanas laikus un vasaras laikā atstāt vienīgi trešdienā. Šī stāsta turpinājums nav zināms.

1928. g. Kandavā notika Jāņa Sokolovska un Matildes Riekstiņas laulības, kuras vadīja sludinātājs Andrejs Sproģis. Draudzes sapulces notika Kalna ielā 2 katru sabatu 10.00 un piektdienās 19.00.

1930. g. draudzes sarakstā minētas 27 personas, starp kurām pēc uzvārda dominē Andersoni, Krauliņi, Gaiļi, Inči, Kukulīši, Sokolovski un Smilkstiņi.

1933. gada 27. augustā Kandavā notika apvienotais Kandavas un Talsu draudžu jauniešu muzikālais pasākums. Tajā dziedāja šo draudžu apvienotais jauniešu koris, izpildot 11 dziesmas. Pasākumu atklāja A. Druviņš un A. Mucenieks, ar deklamāciju uzstājās P. Vīnerts, E. un M. Sokolovskis, E. Stiprais un M. Incis. Ar uzrunu kalpoja Arvīds Skujiņš par tēmu „Kas ir laime?” un Otto Balodis par tēmu „Kāpēc nav miera un laimes?”. Draudzē pastāvēja orķestra grupa, kuru bija noorganizējis un vadījis, no Jelgavas draudzes braukājot, Alfrēds Sprincis.

Pēc sludinātāja Baloža kalpošanas Kandavas draudze kādu laiku palika bez pastāvīga darbinieka un piemiņas mielasta laikā kalpoja sludinātāji no Tukuma vai Rīgas. Līdz šim izmantotās telpas pilsētas centrā tā vairs neizmantoja. Draudze pārcēla savas sapulces uz Jāņa Krauliņa namu Ozolu ielā, kur Krauliņš, ceļot namu, bija paredzējis sapulču telpas nama pirmajā stāvā.

1936. gada sākumā draudzē bija 30 draudzes locekļi. Lai sasniegtu nepieciešamo locekļu skaitu draudzes pārreģistrācijai, 1937. g. Kandavas draudzei pēc saraksta tika pievienoti Sabiles un Lielrendas draudžu locekļi.

Draudze kara laikā

Kara sākumā Kandavas draudzē kalpoja Ernests Pavasars. Viņa laikā tika kristīti: Fricis un Mirdza, Voldemārs un Erna Goldbergi. Otrā pasaules kara sākumā Kandavas draudzē bija ap 80 locekļu. Sapulces regulāri notika Kandavā, Sabilē un Rendā. Draudzes vecākais Krišs Smiltiņš.

Kara otrajā pusē uz Kandavas draudzi atnāca kalpot tolaik vēl evaņģēlists Jānis Lapa. Ar piemiņas mielastu Kandavas draudzē šajā laikā, kad Kurzeme bija ielenkumā, kalpoja sludinātāji Otto Balodis un Jānis Oltiņš.

Pēc Otrā pasaules kara

Sludinātājam Alfrēdam Dambim, kurš bija nosūtīts kalpot draudzē, nebija izdevies atrast dzīves vietu Kandavā, taču to viņš atrada Sabilē. Reliģisko lietu pilnvarotais Rīgā noteica, ka sludinātājs nedrīkst dzīvot pilsētā, kurā neatrodas viņa apkalpošanā esošā draudze. Tādēļ nolēma atjaunot Sabiles draudzi, jo Kandavas draudzei piederēja vairāki Sabilē dzīvojošie adventisti. Reliģisko lietu pārvalde atļāva Sabiles draudzes reģistrēšanu. Pēc kara Kandavas draudzē ar piemiņas mielastu kalpoja Jānis Oltiņš no Auces.

Sešdesmitajos gados Kandavas draudze nedaudz pieauga skaitā, jo pirms tam 1962. g. Kandavas draudzi apvienoja ar likvidēto Sabiles draudzi. Kandavā pastāvēja koris, kuru aptuveni 1955. g. aicināja diriģēt Arnim Sprūdem. Tā viņam bija pirmā reize, kad viņš diriģēja kori.

Edgaram Čerņevskim, īsi pirms uzsākt kalpošanu Kandavas draudzē, bija atgriezta Reliģijas lietu pārvaldē atņemtā reģistrācija. Taču tas tika darīts ar aizrādījumu – ja Kandavas draudzē palielināsies to bērnu skaits, kas sestdienās neapmeklē skolu, viņam atkārtoti atņems apliecību. Tā arī notika. Draudzes locekļi nelaida savus bērnus skolā sestdienās, un šādu bērnu skaits draudzē palielinājās, un Čerņevskim atkārtoti atņēma apliecību.

Draudze atmodas laikā

Draudzes locekļu skaits auga un tā aktīvi iesaistījās adventistu literatūras izplatīšanā un liecināšanā. Kandavas kultūras namā tika organizēts Bībeles izpētes seminārs, draudze organizēja labdarības pasākumus.

Draudzes sapulces

Pirmsākumos sapulces notika adventistu mājvietās un iepriekšminētajā mūzikas skolas augšējā stāvā Kalnu ielā 2. Kā otra tiek minēta arī sapulču adrese Ansciema „Lastos”.

No 1925. g. draudze pulcējās Kalnu ielā 2. 1932. g. Dārza ielā 4. 1932.-1933. g. Kalna 2.

1934.-1935. g. Ozolu 4, kur Jānis Krauliņš bija uzcēlis divstāvīgu māju un pirmajā stāvā bija pielāgotas telpas draudzes sapulcēm.

Pēc kara Krauliņam pagalmā nodega galdnieka darbnīca un viņš lūdza draudzi pārcelties uz telpām otrajā stāvā, lai pirmā stāva telpās iekārtotu sev jaunu darbnīcu. Kad tika izveidots Kandavas rajons, šo namu nacionalizēja. Draudzi un draudzes locekļus, kas dzīvoja nama dzīvokļos, visus izmitināja divās mazās istabiņās, kur saspiestībā tagad mitinājās Krauliņa ģimene un vēl 7 personas. Pārējās telpās izmitināja topošā rajona darbiniekus.

Pēc tam draudze pulcējās luterāņu baznīcas mācītāja kancelejā (A. Dambja un A. Jurkevica laiks). Sapulces dažkārt pat apmeklēja luterāņu mācītājs Vecmanis, kurš pēc sapulcēm debatēja ar adventistu sludinātājiem par Bībeles mācības tēmām.

1954. g. J. Krauliņš uzcēla otru namu Imanta Sudmaļa ielā 12. Būvēja ar domu, lai būtu telpas arī draudzei.

1989. g. Juris Bite mantoja L. Kļaviņas namu Kandavā Raiņa ielā 25, kura pirmo stāvu viņš nodeva draudzei. Draudzes locekļi veica rekonstrukcijas darbus, pielāgojot telpas sapulču vajadzībām. 1991. g. 6. janvāri notika draudzes telpu iesvētīšana. Sapulces notiek katru sestdienu 10.00.