Mīlestība, sviedri, asaras un četras būtiskas sastāvdaļas draudžu dibināšanai

Augustā notikušajā Eiropas mācītāju konferencē (EPC) Belgradā, mācītājs Matejs Herels (Mathew Herel) rīta uzrunā aprakstīja kuģa avāriju, kuru izraisīja spēcīga vētra. Šajā situācijā apustulis Pāvils, arestētais, kurš kopā ar citiem jūrniekiem un romiešu karavīriem kuģoja uz Romu, spēja ietekmēt savus aizbildņus un tos, kas atradās uz kuģa. Zīmīgi, ka viņa ietekme nebija iegūta ar spēku vai piespiešanu, bet gan ar nopelnītās uzticības un cieņas spēku.

Konferences tēma "Iesaistīti misijā" veidoja pamatu viņa vēstījumam par dienas apakštēmu "Vairojot kopienas". Herels uzsvēra, ka uzticēšanās ir būtisks elements, lai ietekmētu un vairotu kopienas, strādājot Kunga darbā.

Pamatojoties uz notikumu no Apustuļu darbiem 27:21-32, Herels uzsvēra Pāvila draudīgo pareģojumu jūrniekiem un kareivjiem, pirms viņi devās savā jūras ceļojumā. Neskatoties uz sākotnēji mierīgajiem apstākļiem, pēkšņi radās spēcīga vētra, liekot apkalpei izmest visu kravu un aprīkojumu, izmisīgi cenšoties izdzīvot. Lai gan Pāvila brīdinājumi sākotnēji netika ņemti vērā, galu galā tie ieguva atzinību, pateicoties autoritātei un uzticībai, ko viņš bija ieguvis apkalpes vidū. Īpaši ironiski bija tas, ka ebreju ieslodzītais ar savu rīcību un vārdiem izpelnījās šādu cieņu un uzticību starp romiešu karavīriem, kas ir pazīstami ar savu striktas hierarhijas diktēto rīcību. 

Uzticības un cieņas loma pestīšanā

Vēstījumā tika uzsvērta uzticēšanās un cieņas dziļā ietekme uz centieniem aizsniegt cilvēkus. Herels izmantoja asins ziedošanas analoģiju, lai spilgti ilustrētu upurēšanās jēdzienu pestīšanā. Tāpat kā asins donori nesavtīgi dod saņēmējiem, arī kalpotājiem ir jāiegulda laiks, enerģija un kopīga pieredze, lai nopelnītu uzticību. Šis koncepts tika atklāts Pāvila saiknē ar karavīriem, parādot uzticības izšķirošo lomu tikt uzklausītam. Herela vēstījums vilka paralēles starp Pāvila stratēģiju iegūt uzticību caur ietekmi un nepieciešamību attīstīt jaunus uzticības pamatus apkārtējās kopienās.

Uzsverot, ka cilvēkiem ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai informācija, lai tos glābtu. Herels turpināja, sakot, ka, lai gan Dievs ir sniedzis informāciju, ticīgo pienākums ir nopelnīt uzticību, kas nepieciešama, lai viņus uzklausītu. Pēc Herela domām, uzticība ir atslēga tam, lai tiktu uzklausīts, jo tā padara informāciju efektīvu un prasa ieguldīties.

Jēzus piemērs, kā nopelnīt uzticību

Herels minēja Jēzus piemēru, kā izpelnīties uzticību un cieņu ar Savu rīcību un vārdiem. Stāsts par Viņa sastapšanos ar Romas centurionu Jeruzālemē uzsvēra Jēzus vēlmi iegūt cieņu un mīlestību.

Pretstatot Jēzus rīcību Pāvila rīcībai, Herels atzīmēja, ka Jēzus ieguldīja asinis, sviedrus un asaras, lai iegūtu uzticību. Viņa fiziskie un emocionālie upuri — nesot Savu krustu un lūdzot par Saviem ienaidniekiem — bija Viņa mīlestības, sviedru un asaru ieguldījuma sastāvdaļas cilvēces glābšanai.

Noslēgumā Herels aicināja draudzi atzīt, cik svarīgi ir ieguldīt uzticības veidošanā kopienās. Viņš uzsvēra mūsu kolektīvo pienākumu atvērt durvis glābšanas vēstij, veicinot uzticību un cieņu. Tāpat kā Pāvils izpelnījās dažu romiešu karavīru uzticību, lai glābtu daudzu cilvēku dzīvības, tāpat arī draudzei ir jāiegulda uzticības veidošanā, lai ietekmētu plašāku sabiedrību.

Idejas, ar kurām vērts dalīties

Rīta prezentāciju otrajā daļā galvenā uzmanība tika pievērsta kopienu vairošanai. Trīs prezentācijas par draudžu dibināšanu veiksmes stāstiem sniedza Viljams Hangeits (William Hungate) no Oregonas, ASV, Serdžio Kevedo (Sergio Quevedo) par Tokiju, Japānā un Mikaels Takamaa (Mikael Takamaa) par Helsinkiem, Somijā. Šie veiksmes stāsti kalpoja kā cerību bākas, iedvesmojot dalībniekus ticēt draudžu dibināšanas potenciālam.

Četras draudžu dibināšanas sastāvdaļas

Hangeita prezentācijas centrā bija ilustrācija, ko viņš demonstrēja, izmantojot kokteiļa dzēriena sastāvdaļas. Viņš nosauca savu prezentāciju par "četrām sastāvdaļām" un paskaidroja, kā tās kalpo par pamatu pavairošanai draudžu dibināšanā.

Pirmā sastāvdaļa, ko viņš identificēja, bija ievainojamība. To viņš sasaistīja ar mācītāja Herela diskusiju par uzticību. Viņš paskaidroja, ka ievainojamība ir pirmais solis, lai vairotu uzticību mācekļu vairošanai.

Otrā sastāvdaļa ir patiesa māceklība - jēdziens, kuru viņš izstrādāja, izmantojot Elenas Vaitas citātu. Viņš uzsvēra, ka sadraudzība nav tas pats, kas māceklība, bet ka, "uzlūkojot mēs tiekam pārvērsti".

Trešā sastāvdaļa ir misijas inkarnacionālā dzīve - termins, ko viņš definēja kā māceklību, kas ietver iziešanu sabiedrībā un ieguldījumu to cilvēku dzīvē, kurus mēs cenšamies aizsniegt priekš Kristus.

Ceturtā sastāvdaļa ir vienkāršība un laiks. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai darbošanās ir vienkārša, norādot, ka nav vajadzīgs vēl vairāk programmu, bet gan vienkāršāki māceklības ceļi. Šī pieeja palīdz koncentrēties uz patiesu māceklību.

Mācība no Tokijas

Serdžio Kevedo savā prezentācijā pievērsās izaicinājumiem un panākumiem, kas saistīti ar draudžu dibināšanu Tokijā. Viņš minēja, ka, neskatoties uz sākotnējiem centieniem, tostarp apmācībām un koučingu, progresa nav bijis. Tomēr pāreja uz neformālāku,  pieredzēs balstītu pieeju un apzinātu lūgšanu noveda pie izšķiroša brīža, kad 12 jaunieši nodevās draudžu dibināšans darbam pēc tam, kad bija piedzīvojuši viesmīlīgu neformālu sapulci. Galvenās atziņas ietvēra pieredzes uzsvēršanu pār apņemšanos, neformalitāti garīgumā, kopības un lūgšanas nozīmi. Šī viesmīlīgā pieeja noveda pie jaunām kristībām un kopienas izaugsmi.

“Oikos” Helsinkos

Takamaa prezentācija koncentrējās uz “Oikos” principu, mājas draudzi un iekļaušanas kultūras vērtību attiecībā uz tiem, kurus viņi cenšas aizsniegt. Viņš skaidroja, ka, pieņemot neformālu mājas draudzes stilu, tika radīta piederības atmosfēra, kas ļāva atvērties jauniem ierosinājumiem, tostarp “messy church” (nekārtīgai draudzei), ielu liecināšanai un nenosodošai sadraudzības vietai. Šīs pieejas rezultātā daudzi cilvēki tika kristīti.

Oriģinālā raksta autors: Sam Davies kopā ar tedNEWS. https://ted.adventist.org/news/love-sweat-and-tears/

Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja: Eva Šmideberga