Paaugstiniet savas gaidas

Transeiropas divīzijas (TED) ikgadējās gada nogales sanāksmēs Budvā, Melnkalnē, no 30. oktobra līdz 3. novembrim Daniels Duda atklāja sanāksmes darbu ar savu nu jau ikgadējo "Prezidenta izaicinājumu", kas ir viņa skatījuma kopaina uz draudzi TED teritorijā. Prezentācija tika veidota tā, lai nevienam no klātesošajiem nebūtu sajūta, ka šī tikšanās ir rutīna.

Prezidenta izaicinājums

Duda sāka savu izaicinājumu, jautājot: "Kāpēc mēs esam šeit?" Viņu uzklausīja izpildkomitejas locekļi, kas sastāv no ierindas draudzes locekļiem, savienību, ūniju un misijas vadības komandas. "Kāds ir mūsu eksistences mērķis? Ja Adventes kustība joprojām ir šeit 180 gadus pēc Lielās vilšanās, kaut kam vēl ir jānotiek," sacīja Duda.
Šogad, koncentrējoties uz TED trešo stratēģisko mērķi "Vairot kopienas jaunās vietās un jaunās cilvēku grupās", Duda paskaidroja, kā šis fokuss ir cieši saistīts ar pirmajām divām TED stratēģiskajām vērtībām - "Mīlestības paplašināšanu" un "Māceklību mūža garumā".
Kad Duda aprakstīja garīgo DNS dažās mūsu draudzes kopienās, viņš atgriezās pie nepieciešamības pēc māceklības mūža garumā, tostarp izaicinot mūsu evaņģelizācijas būtību un tās ierobežojumus. "Vai mums ir jaunatgriezto māceklības process?" viņš jautāja. Ja meklētāji kļūs par sekotājiem," viņš risināja pārdomas tālāk, “un sekotāji kļūs par draudzes locekļiem, vai tas iekaros pasauli? Vai arī mēs tikai atkārtojam disfunkcionālismu, kas mums jau ir?"

Paaugstinātas gaidas

Ar pieciem dvēseli izmeklējošiem jautājumiem "Vai mēs sagaidām?" Duda aicināja sanākušos vadītājus paaugstināt savas gaidas.
"Vai mēs sagaidām, ka mūsu draudzes locekļi vairāk mīlēs savu ģimeni? Vairāk mīlēs citus cilvēkus? Vai mēs sagaidām, ka viņi kalpos vairāk tiem, kas ir mazāk priviliģēti? Vai arī kristietība ir pagodināts sev kalpojošs patērnieciskums, kurā Jēzus svētī mani, mani, mani, mani? Vai mēs sagaidām, ka viņi vairāk rūpēsies par cilvēkiem, kuri runā citā valodā nekā viņi, par cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu vai cilvēkiem, kuri nāk no citas kultūras? Vai mēs sagaidām, ka tagad viņi negraus savu draudzi un ņems vērā, ka ir cilvēki, kuri atšķiras no tā, kas viņi paši ir, kuri ģērbjas citādi, kuri ēd savādāk? Vai arī viņi saka: "Viņi ir nozaguši manu draudzi, un tā vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk"? Vai mēs sagaidām, ka viņus nebūs viegli aizkaitināt un viņos nebūs tiesājošā gara?"
"Ja tas tā nenotiek," prātīgi sacīja Duda, "tad mēs nesagatavojam Jēzus mācekļus."

Jaunas kopienas – jauna māceklības paradigma

Pēc tam Duda atklāja priekšstatu par to, kā būtu jāfunkcionē esošajām un jaunajām draudzes kopienām.

1. Vadītājiem visos līmeņos ir jāmodelē, jārāda piemērs un jāapmāca māceklība — nevis kā glābšanas priekšnoteikums, bet gan kā dabiska atgriešanās procesa attīstība.
2. Māceklība ir kaut kas tāds, ko mēs piedzīvojam kā daļu no kopienas. Pretējā gadījumā tas pāraugs neveselīgā pašnovērošanā, liekot jums justies vainīgam vai nosodošam.
3. Ir jāizvairās no legālisma, rūpīgi iekļaujot Svēto Rakstu, teoloģiskos, draudzes un psiholoģiskos māceklības aspektus.
4. Paejiet tālāk par vienkāršu "draudzes locekļu" skaitīšanu sabata rītā. Mērķtiecīgi pārorientējiet draudzi uz to, lai cilvēki nonāktu līdz atjaunošanās un māceklības punktam.
5. Pārveidojiet garīgo izaugsmi no uz aktivitātēm balstītas pieejas uz garīga ceļojuma pieeju. Katram cilvēkam un draudzei ir jābūt garīgās izaugsmes plānam savai dzīvei. Galvenā uzmanība jāpievērš nākamajam solim.
6. Ņemiet vērā "katram sava pieeja" aspektus. Izstrādājiet galvenos darbības rādītājus tiem, kas a) atrodas kristietības izpētē, b) pieaug, iepazīstot Kristu, c) atrodas tuvu Kristum un d) kas ir uz Kristu vērsti nobrieduši ticīgie.

Savās noslēguma piezīmēs Duda atsaucās uz Pāvilu, kurš vēstulē ebrejiem pievēršas to Kristus sekotāju izaicinājumam, kuri dzīvo no evaņģēlija piena un pēc tam kļūst "vājdzirdīgi" (Ebrejiem 5:12-14). Daudzi no mūsu draudzes locekļiem jūtas spiesti salīdzināties ar Dievu "esošās stundas steidzamības" dēļ un pieņem bailēs balstītu lēmumu. Tādēļ tie nespēj pieaugt un attīstīties tālāk. Duda atzīmēja, ka Elena Vaita šādu pieeju uzskata par apšaubāmu. “Mēs dzīvojam laikmetā, kad valda ļaunums. Pēdējo dienu briesmas ap mums sabiezē, un, tā kā nekrietnība pieaug, daudzu mīlestība izdziest… Laika atlikuma īsums mudina mūs meklēt taisnošanu un padarīt Kristu par savu draugu. Tas nav labs motīvs.”*
Sabata pielūgsmes dievkalpojuma noslēgumā Duda izteica svētību vārdus, liekot paaugstināt gaidas Tā Kunga priekšā.

“Lai vienotības un bezgalīgas mīlestības Dievs svētī mūs visus
lai mēs nevienu neuzlūkotu kā "citu", bet visus kā mīļotos.
Lai mūsu sirdis ir atvērtas kalpot un pacelt katru cilvēku, ko satiekam,
zinot, ka Kristū nav šķelšanās, sienu un robežu.
Lai mēs visi būtu līdzjūtības trauki, dāvājot žēlastību bez nosacījumiem,
laipnību bez ierobežojumiem un kalpošanu bez aizspriedumiem.
Kaut mēs visi pieredzētu Dieva kopienas pārveidojošo spēku
ar beznosacījumu pieņemšanu un dāvātu to visiem apkārtējiem,
visiem vecumiem, rasēm, dzimumiem un visām dzīves jomām.
Visvarenais Dievs, pārveido mūs no "reliģisko pakalpojumu patērētājiem" par Dieva mīlestības nesējiem katrā mūsu sašķelto ģimeņu vietā, sadrumstalotās apkaimēs, polarizētās draudzēs un kara plosītajā planētā, ar savu rīcību pasludinot, 
ka visi ir laipni gaidīti, visi ir mīlēti un visi tiek novērtēti.
Pateicoties Tēva, Dēla un Svētā Gara raksturam,
mīlēsim tā, kā Viņš mūs ir mīlējis, un iesim uz priekšu mierā un priekā. Āmen.”
*

Review and Herald, August 2, 1881.

Oriģinālā raksta autors: David Neal. https://ted.adventist.org/news/raise-your-expectations/?idU=1
Publicēšanai latviešu valodā sagatavoja: Eva Šmideberga