/231/ Sent Helensā, Kat., 1903. gada 4. augustā.
Ārstnieciskā darba vadītājiem -
MĪĻIE BRĀĻI! Man ir vēsts priekš jums. Es esmu pamācīta teikt, ka ne visu, kas saistīts ar ārstnieciskā misijas darba vadību, ir jānosaka Betlkrīkā. Ārstnieciskais misijas darbs ir Dieva darbs, un katrā savienībā un katrā draudzē mums noteikti jānostājas un nav jāpieļauj šī darba savtīga pārvaldīšana.
Saņēmusi vēsti par brīnišķo grēka atzīšanas un vienprātības sapulci Betlkrīkā, es izdarīja ieraksta savā piezīmju grāmatiņā un biju gatava izteikt pateicību, ko sajutu par notikušo pārmaiņu, kad manu roku kāds apturēja, un atskanēja vārdi: "Neraksti to. Uz labo pusi pārmaiņa nav notikusi. Mācības, kas dvēseles novērš no patiesības, pasniedz kā kaut ko ļoti vērtīgu. Tiek mācītas mācības, kas novērš no ceļa un vada uz aizliegtiem ceļiem, mācības, kas liek cilvēkiem strādāt saskaņā ar savām tieksmēm un izvest dzīvē savus nesvētos nodomus, mācības, kas, ja tās tiktu pieņemtas, izpostīs Dieva ļaužu cieņu un spēku, aptumšojot gaismu, ko citādi varētu saņemt caur Dieva norādītajiem līdzekļiem.”
Vadītāji mūsu ārstnieciskajā darbā Betlkrīkā ir pūlējusies mūsu ārstnieciskās iestādes cieši saistīt ar saviem plāniem. Neskatoties uz daudzajiem viņiem sniegtajiem brīdinājumiem, ka tā nevajadzēja rīkoties, viņi tiekušies šīs iestādes saistīt tādā veidā, lai viss mūsu ārstnieciskais darbs atrastos viņu pārraudzībā.
Pagātnē par šo jautājumu esmu daudz rakstījusi; un /232/ tagad man jāatkārto sniegtie brīdinājumi; jo maniem brāļiem, šķiet, ir grūti saprast savu bīstamo stāvokli.
"Kungs aizliedz, ka katra nodibinātā sanatorija un ūdens ārstniecības iestāde tiktu pakļauta vienai vadībai, - saistīta ar medicīnisko institūtu Betlkrīkā. Betlkrīkas sanatorijas vadītāja rokas jau tagad ir pilnīgi aizņemtas. Viņiem vajadzētu ziedot savas spēkus, izveidojot sanatoriju par tādu, kādai tai vajadzētu būt.
Viens vīrs nedrīkst domāt, ka viņš var būt par sirdsapziņu visiem ārstnieciskajiem darbiniekiem. Cilvēcīgajām būtnēm pēc gudrības un vadības jāraugās vienīgi uz Kungu, Debesu Dievu.
Ārstniecisko iestāžu dibināšanā un uzlabošanā mūsu brāļiem nav jācenšas strādāt saskaņā ar valdošās, vadošās varas plāniem. Jānotiek pārmaiņai. Plāns savienot visas ārstnieciskās iestādes ar centrālo organizāciju Betlkrīkā jāatmet, šo plānu Dievs aizliedz.
Jau gadiem ilgi man rādīts, ka draud briesmas, noteiktas briesmas, ja mūsu brāļi gaida no līdzcilvēkiem atļauju darīt šo vai to un nemeklē atļauju no Dieva. Tā viņi kļūst nespēcīgi un gļēvi un atļauj sevi saistīt ar Dieva neatzītiem, cilvēku izgudrotiem ierobežojamiem. Kungs spēj ietekmēt prātu un sirdsapziņu darīt Viņu darbu, padodoties Viņam un savstarpējas sadraudzības garā, kas ir saskaņā ar Viņa likuma pamatiem....
Dievs zina nākotni. Viņš ir Tas, uz Kuru mums jāraugās pēc vadības. Uzticēsimies Viņam, lai Viņš mūs vada dažādo Viņa darba nozaru attīstībā. Lai neviens nemēģina strādāt atbilstoši nesvētiem impulsiem ....
Dievs kārtoja Ģenerālkonferences sadalīšanos /233/ūniju savienības. Kunga darbā šīm pēdējām dienām nevajadzētu būt nekādiem Jeruzalemei līdzīgiem centriem, nekādai valdošai varai. Darbu dažādās zemēs nedrīkst saistīt caur līgumiem ar Betlkrīkā koncentrēto darbu; jo tas nav Dieva plāns. Brāļiem jāapspriežas kopīgi; jo mēs vienā Dieva vīna kalna daļā esam tikpat daudz padoti Viņa vadībai kā kādā citā daļā. Brāļiem jābūt vienotiem sirdī un dvēselē, tāpat kā Kristus un Tēvs ir viens. Māciet to, parādiet to dzīvē, lai mēs varētu būt viens ar Kristu Dievā un lai visi strādātu, viens otru stiprinot.
Visu pārvaldošo varu, kas sākumā ir parādījusies Ģenerālkonferencē Betlkrīkā, nedrīkst saglabāt uz visiem lai kiem. Izdevniecībai nav jābūt atsevišķai valstībai. Ir svarīgi, lai pamatlikumi, kas valda Ģenerālkonferences darījumos un pasākumos, saglabātos izdevniecības nama un sanatorijas darba vadīšanā. Neviens lai nedomā, ka tā darba nozare, ar kuru viņš ir saistīts, ir ievērojami svarīgāka par citām nozarēm.
Katrā san torijā, kas vēl tiks dibinātas, jāveic savs audzināšanas darbs. Darbu vada un uzrauga Dievs, un neviens lai nedomā, ka viss, kas tiek darīts kādā nodibinātā sanatorijā, vispirms jāizskata kādai nelielai cilvēku grupai. šādu rīcību Dievs aizliedz. Tas pats Dievs, Kas mācījis ārstus Betlkrīkā, dos norādījumus arī cilvēkiem, kas aicināti kalpot Kungam dažādās Viņa vīna kalna daļās.
Ir izstrādāti cilvēcīgi likumi un iekārtojumi, kurus Dievs nevar pieņemt, Tie nebūs dzīvības smarža uz dzīvību. Es sajūtu nepieciešamību likt atskanēt briesmu signālam. Visu mūsu iestāžu vadītājiem jākļūst apzinīgākiem un sapratīgākiem savā īpašajā darbā, nevis pakļaujoties kādam citam institūtam, bet gan saglabājot sava darba individualitāti /234/ un raugoties uz Dievu kā uz savu padomdevēju. Savu ticību Dievam lai viņi parāda, no visas sirds kalpojot Viņam. Tad viņi attīstīs savus talantus un savas spējas.”
------------
Kristus aicina uz augstāku kalpošanas kārtību par to, ar kādu Viņam ir kalpots līdz šim. Cilvēkiem atbildīgajās vietās, saņemot Svētā Gara spēku, vajadzētu daudz skaidrāk atklāt Pestītāju, nekā viņi to ir darījuši. Bezgalīgais Dievs tā ir mīlējis pasauli, ka par upuri priekš mums nodevis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs, uzņēmuši Viņu ticībā un parādot dzīvē Viņa tikumus, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvību. Mani brāļi, kā jums šķiet, kā Viņš lai raugās uz šo lielo garīgās pacilātības trūkumu, kaut gan mums ir zināms, cik bezgalīgu upuri Viņš pienesis mūsu pestīšanas dēļ?
Visa cilvēcīgā godkāre, visa lielīšanās jānoliek putekļos. Savs es, savs grēcīgais es jāpazemo un nav jāpaaugstina. Ar svētumu ikdienas dzīvē mums jāatklāj Kristus tiem, kas atrodas mūsu apkārtnē. Samaitātā cilvēcīgā daba ir jāapspiež un nav jāpaaugstina. Tikai tā mēs varam kļūt skaidri un neaptraipīti. ļums jābūt pazemīgiem, uzticīgiem vīriem un sievām. Nekad mēs nedrīkstam apsēsties uz tiesneša krēsla. Dievs prasa, lai Viņa pārstāvji būtu skaidri un svēti, atklājot skaistumu, ko dod svētošanās. Kanālam vienmēr jābūt brīvam, lai Svētais Gars varētu rīkoties neierobežoti, citādi daži nepareizi iztulkos darbu, kam, pilnveidojot kristīgu raksturu, jātiek padarītam dabīgajā sirdī; un savu nepilnību viņi piedāvās tādā veidā, ka ar to tiks atņemts viss spēks Dieva patiesībai, kas ir tikpat nemainīga kā mūžīgais tronis. Un, aicinot Savus sargus pacelt briesmu signālu, Viņš tanī pašā laikā norāda uz /235/ Pestītāja dzīvi kā uz priekšzīmi, kādiem viņiem jābūt un kā viņiem jāstrādā, lai tiktu izglābti.
Kristas lūdza par Saviem mācekļiem: "Svētī viņus Tavā patiesībā; Tavs Vārds ir patiesība." Patīkama, pašapmierināta sajūta nav svētošanās pierādījums. Par visiem cilvēku bērnu darbiem tiek saglabāts uzticīgs ieraksts. Neko nav iespējams apslēpt no Augstā un Svētā acīm, Kas dzīvo mūžīgi. Daži ar savu gudrošanu un plānošanu apkauno Kristu.
Dievs viņu izturēšanos neatzīst par labu; jo viņu gars un darbi negodā Kungu Jēzu. Viņi aizmirst apustuļa vārdus: "Mēs esam darīti par skatu spēli pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem." (1. Kor. 4,9.)
Pamācības, ko Kungs sniedzis par Savu darbu, norāda uz pareizo ceļu. Dieva plāni un Dieva domas ir tik daudz augstāki par cilvēku plāniem un domām, cik Debesis ir augstākas par zemi. Jāuzklausa Dieva balss, jāļauj vadīties no Viņa gudrības. Viņš Savu plānu iezīmējis Savā Vārdā un liecībās, kuras Viņš sūtījis Saviem ļaudīm. Tikai tas darbs, kas darīts saskaņā ar Viņa Vārda pamatlikumiem, pastāvēs mūžīgi.
