Dāvana Tukuma bibliotēkai

22. aprīlis, 2026 | Kaspars Giberts no Tukuma draudzes

31. marta pēcpusdienā Tukuma bibliotēkā visiem interesentiem bija iespēja satikt mācītāju un vairāku grāmatu autoru Andri Pešeli, kurš klātesošos iepazīstināja ar grāmatu “Ernsts Gliks un latviešu Bībele”, kas izpelnījusies lielu lasītāju uzmanību. Šai grāmatā apskatīta Ernsta Glika biogrāfija, Svēto Rakstu izplatība Latvijā un pārtulkotās Bībeles ietekme uz latviešu literārās valodas veidošanos.

Kaut gan ir bijuši mēģinājumi tulkot Bībeles fragmentus latviešu valodā jau agrāk, tomēr Ernsta Glika tulkojums ir pirmais pilnais Bībeles tulkojums latviešu valodā, un viņš ir atstājis neizdzēšamu iespaidu uz Bībeles vēsturi Latvijā.

Ernsta Glika vārds ir zināms katram latviešu Bībeles lasītājam, tomēr ne katram ir zināms, ka uzvārda Gliks pamatā ir vācu das Glück, kas nozīmē ‘laime’. Un, kaut gan personu uzvārdus nemēdz tulkot, jāatzīst, ka Ernsta Glika kalpošana tiešām ir bijusi laime latviešu tautai.

Pasākuma ietvaros Tukuma bibliotēkai tika dāvinātas 25 grāmatas. Starp dāvinātajām grāmatām bija vairākas Andra Pešeļa grāmatas, Elenas Vaitas grāmatas – to skaitā “Laikmetu konflikta sērija” – un citu autoru grāmatas no izdevniecības “Patmos” piedāvātā klāsta.

Viena no dāvinātajām grāmatām ir Andra Pešeļa “Dievs ir labs. Bībeles psalmu komentāri”. Tajā autors pievērš uzmanību smalkām niansēm arī labi zināmos psalmos. Tā, piemēram, 23. psalma 4. pants saka: “Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” Šeit tiek izcelta svarīga detaļa, ko savā laikā ir pamanījis Origens (185–254) – dziesminieks nevis “sēž” nāves ielejā, bet gan “staigā” tai cauri Tā Kunga vadībā. Tā ir svarīga detaļa! Daudzi sēž nāves ielejā, jo ir grēka un velna saistīti. Tie sūdzas par savu likteni, bet turpina sēdēt. Taču dziesminieks seko Tam Kungam cauri šai ielejai, tādēļ nāves dzelonis to neskar. Ne velti latviešu rakstnieks Apsīšu Jēkabs ir teicis: “Es saku, ka nav dziesmu, kas pārspēj vecās Dāvida dziesmas.” Un Luters esot sacījis, ka Psalmi ir Bībele miniatūrā jeb Bībele Bībelē.

Bibliotēkā sanākušos ļaudis priecēja divi muzikāli priekšnesumi. Bet pasākuma noslēgumā bija iespēja uzdot jautājumus, kas pārvērtās par īsu diskusiju, ievirzot pasākumu mazliet neformālā gaisotnē. Baudot cienastu pārdomājām garīgas vērtības.