Dzirdot par briesmīgajām nelaimēm, kas notiek katru nedēļu, es sev jautāju: Ko šīs lietas nozīmē? Visšausmīgākās nelaimes ātri seko viena otrai. Cik bieži mēs dzirdam par zemestrīcēm un viesuļvētrām, par postu, ko nes uguns un plūdi ar lieliem cilvēku dzīvību un īpašumu zaudējumiem! Liekas, ka šīs nelaimes ir šķietami neorganizētu, nekārtīgu spēku spontāna izpausme, bet tajās var lasīt Dieva nodomus. Tās ir viens no līdzekļiem, ar ko Viņš cenšas atmodināt vīrus un sievas, lai viņi saprastu viņiem draudošās briesmas.
Kristus nākšana ir tuvāk nekā tad, kad mēs kļuvām ticīgi. Lielā cīņa tuvojas savam noslēgumam. Dieva sodības iet pār zemi. Tās runā svinīgi brīdinošus vārdus: "Tāpēc ir jūs esiet gatavi; jo tanī stundā, kurā jūs nedomājat, Cilvēka Dēls nāks." (Mat. 24,44.)
Bet mūsu draudzēs ir daudz, daudz cilvēku, kas maz saprot, ko īsti nozīmē šī laika patiesība. Es viņus lūdzu neatstāt bez ievērības laika zīmju piepildīšanos, kas tik skaidri saka, ka gals ir tuvu. Ak, cik daudzi, kas nav meklējuši savas dvēseles pestīšanu, drīz rūgti vaimanās: "Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, bet mana dvēsele nav glābta"!
Mēs dzīvojam šīs zemes vēstures noslēdzošajās dienās. Ātri piepildās pravietojami. Ātri aizsteidzas pārbaudes laika stundas, Mēs nedrīkstam zaudēt laiku, nedrīkstam zaudēt nevienu acumirkli. Lai netiekam atrasti guļam uz posteņa. Lai neviens nesaka savā sirdī vai ar saviem darbiem: "Mans Kungs kavējas nākt." Lai vēsts par Kristus drīzo atgriešanos ir dzirdama nopietnos brīdinājuma vārdos. Pārliecināsim visur vīrus un sievas nožēlot savus /253/ grēkus un atgriezties un izbēgt no nākamās dusmības. Pamodināsim viņus nekavējoši sagatavoties; jo mēs maz ko zinām par to, kas mūs sagaida. Lai sludinātāji un vienkāršie draudzes locekļi iziet nobriedušajos laukos, aicinot bezrūpīgos un vienaldzīgos meklēt Kungu, kamēr Viņš atrodams. Strādnieki sev atradis pļaujas lauku, kur vien viņi pasludinās aizmirstās Bībeles patiesības. Viņi atradīs tādus, kas pieņems patiesību aun savu dzīvi veltīs dvēseļu mantošanai Kristum.
Kungs drīz nāks, un mums jāsagatavojas Viņu sastapt mierā. Lai mēs apņemamies darīt visu mūsu spēkos esošo, lai izplatītu gaismu savā apkārtnē. Mums nav jābūt bēdīgiem, bet priecīgiem un vienmēr savu acu priekšā jātur Kungs Jēzus. Viņš nāks drīz, un mums jābūt gataviem un jāgaida Viņa parādīšanās. Ak, cik brīnišķīgi būs Viņu redzēt un dzirdēt, kā Viņš mūs apsveic kā Savus atpestītos! Mēs esam ilgi gaidījusi; bet mūsu cerība nedrīkst kļūt neskaidra. Ja mēs tikai redzēsim Ķēniņu Viņa skaistumā, mēs būsim mūžīgi laimīgi. Jūtu, ka man vajadzētu skaļi izsaukties: "Mēs ejam uz mājām!" Mēs tuvojamies laikam, kad Kristus nāks ar spēku un lielu godību, lai Savus atpirktos uzņemtu mūžīgajās mājās.
------------
"Un tai dienā sacīs: redzi, šis ir mūsu Dievs; uz Viņu esam gaidījuši, ka Viņš mūs izpestī. šis ir Kungs; uz Viņu esam gaidījuši, lai priecājamies un līksmojamies par Viņa pestīšanu." (Jes. 25,9.)
---------------
"Izejiet, izejiet pa vārtiem; sataisiet ļaudīm ceļu; līdziniet, līdziniet staigājamu ceļu; atņemiet akmeņus; izceliet karogu pār ļaudīm. Redzi, Kungs sludina līdz pasaules galam: Sakiet Ciānas meitai, redzi, tava pestīšana nāk; redzi, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir /254/ Viņa priekšā. Un tos sauks: Svētā tauta, Kunga atpestītie, un tevi sauks: Meklētā, neatstātā pilsēta." (Jes. 62,10.-12.)
------------
Lielajā noslēdzošajā darbā mēs sastapsimies ar grūtībām, kurās mēs nezināsim, kā rīkoties; bet neaizmirsīsim, ka strādā trīs lieli Debesu spēki, ka pie stūres ir dievišķa roka, ka Dievs piepildīs Savus apsolījumus. Viņš no pasaules sapulcinās ļaudis, kas kalpos Viņam taisnībā.
------------
"Jūsu sirds lai neizbīstas; ticiet Dievam un ticiet Man. Mana Tēva namā ir daudz dzīvokļu; ja tā nebūtu, tad Es jums to būtu sacījis. Es noeju jums vietu sagatavot. Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sagatavojis, tad Es atkal atnākšu un jūs ņemšu pie Sevis; lai jūs esat, kur Es esmu." (Jāņa 14,1.-3.)
Ilgi mēs esam gaidījuši uz mūsu Pestītāja atgriešanos. Bet apsolījums nav mazāk drošs. Drīz mēs būsim apsolītajās mājās. Tur Jēzus mūs vadīs pie dzīvības straumes, kas plūst no Dieva troņa, un izskaidros mums nesaprotamo aizgādību, ar kādu Viņš mūs vadījis virs šīs zemes, lai pilnveidotu mūsu raksturu. Tur mēs visā pilnībā redzēsim atjaunotās Ēdenes skaistumu. Nometuši pie Pestītāja kājām vainagus, kurus Viņš pats uzlika uz mūsu galvas, un aizskārusi zelta kokles, mēs piepildīsim visas Debesis ar slavu Tam, Kas sēž uz troņa.
