šķirti no Kristus, mēs nespējam pareizi izskaidrot dabas valodu. Visgrūtākā un pazemojošākā mācība, kas cilvēkam jāiemācās, ir viņa paša cilvēcīgas gudrības nepietiekamība un neizbēgamā neveiksme, cenšoties pareizi izlasīt dabas ziņojumus. Cilvēks pats no sevis nespēj izskaidrot dabu, nenostādot to augstāk par Dievu. Viņš atrodas atēniešiem līdzīgā stāvoklī, kam dabas pielūgšanai veltīto altāru vidū bija viens ar uzrakstu: "Nepazīstamajam Dievam." Viņi tiešām Dievu nepazina. Viņu nepazīst arī visi tie, kas uzsāk pētīt dabu bez Dievišķā Skolotāja vadības. Viņi noteikti nāks pie nepareiziem slēdzieniem.
Savā cilvēcīgajā gudrībā pasaule Dievu nepazīst. Tās gudrie vīri no Viņa radītajiem darbiem iegūst par Radītāju nepilnīgu atziņu; bet šī atziņa, kas ir tālu no tā, lai sniegtu augstu izpratni par Dievu, kas tāla no tā, lai cēlinātu prātu un dvēseli un visu būtni vadītu saskaņā ar Viņa gribu, sekmē tikai elka dievību. Savā aklumā cilvēki paaugstina dabu un dabas likumus pāri pār dabas Dievu. /258/
Zinātnes un mākslas atklājumos Dievs ļāvis pār pasauli izlieties gaismas plūdiem. Bet, ja zinātnieki par šīm lietām spriež tikai no cilvēcīgā redzes viedokļa, viņi noteikti maldīsies. Lielākās prāta spējas, Dieva Vārda nevadītas, apmulst mēģinājumos izpētīt zinātnes un atklāsmes attiecības. Radītājs un Viņa darbi atrodas ārpus viņu izpratnes sniedzamības robežām; un tāpēc, ka tos nevar izskaidrot ar dabīgiem likumiem, Bībeles vēstījumu pasludina par neuzticamu.
Kas šaubās par Rakstu ziņojumu patiesīgumu, tie atstāj savu enkuru, un viņiem tiek atļauts sadauzīties pret neticības klintīm. Redzēdami, ka nespēj mērot Radītāju un Viņa darbus ar savām nepilnīgajām zinātnes atziņām, viņi apšauba Dieva esamību un pieraksta dabai bezgalīgu spēku.
Patiesā zinātnē nekas nevar būt pretrunā ar Dieva Vārda mācību; jo abām šīm lietām ir viens un tas pats Autors. Pareizi izprotot zinātni un Dieva Vārdu, vienmēr atklāsies to starpā valdošā saskaņa. Patiesība, dabā vai atklāsmēs, ir saskanīga visos savos izpausmes veidos. Bet Dieva Gara neapgaismots prāts vienmēr atradīsies tumsā, domājot par Dieva spēku. šī iemesla dēļ cilvēcīgie uzskati zinātnē tik bieži runā pretī Dieva Vārda mācībām.
