Cilvēki ar vislielāko prātu nespēj saprast dabā atklātos Jehovas noslēpumus. Dievišķā inspirācija uzstāda daudz jautājumu, ko nevar atbildēt visgudrākie zinātnieki. šie jautājumi nav uzstādīti, lai mēs tos atbildētu, bet lai mūsu uzmanību pievērstu dziļajiem Dieva noslēpumiem un mācītu mūs saprast, ka mūsu gudrība ir ierobežota, ka mūsu ikdienas apkārtnē ir daudz lietu, ko mūsu ierobežotais prāts nespēj aptvert, ka tikai vēlāk var saprast Dieva tiesāšanas ceļu un Viņa nodomus. Viņa gudrība nav izpētāma.
Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, tāpēc ka viņi ar savu ierobežoto saprātu nespēj aptvert bezgalīgo spēku, kādā Viņš atklājas cilvēkiem. Bet Dievu daudz vairāk var atzīt no tā, ko Viņš par Sevi neatklāj, nekā no tā, ko Viņš atvēris mūsu ierobežotajai saprašanai. Kā dievišķajā atklāsmē, tā dabā Dievs cilvēkiem ir sniedzis noslēpumus, kas prasa ticību. Tam tā jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, tomēr vēl mūsu priekšā būs bezgalība.
„Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām? Kas saņēmis zemes pīšļus traukā un kalnus nosvēris ar svariem un pakalnus rokas svaru kausā?
Kas ir Tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs?
Pie kā Viņš meklējis padomu, ka tas Viņam būtu mācījis gudrību un Viņam rādījis pareizo ceļu, Viņam devis atziņu un Viņu vadījis patiesības ceļā?
Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!
Libānā nepietiek malkas, un tajā esošā zvēru daudzuma ir par maz dedzināmam upurim Tam Kungam.
Visas tautas ir it kā nekas Viņa priekšā, un kā neko Viņš tās arī neatzīst un neievēro.
Ar ko jūs salīdzināsit Dievu, un kur jūs atradīsit Viņam ko līdzīgu?
Taču ne kādu elku tēlu? To amatnieks darinājis, un zeltkalis to pārklājis ar zeltu un tam piestiprinājis sudraba važiņas.
Kam tāds upuris nav pa spēkam, tas izvēlas koku, kas nesatrūd, un meklē veiklu meistaru, lai tas viņam darina tēlu, kas nešķobītos.
Vai tad jūs to nezināt? Vai tad jūs to neesat dzirdējuši? Vai tad jums jau no paša sākuma tas nav pasludināts? Vai tad jūs vēl neesat sapratuši, ko zemes pamati māca?
Viņš ir tas, kas sēž augstībā pār zemi, un tās iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi. Viņš ir tas, kas izklāj debesis kā segu un tās izpleš kā dzīvojamu telti.
Viņš pazemo dižciltīgos un zemes valdniekiem liek nokļūt nožēlojamā stāvoklī.
Tikko iedēstīti, tie vēl centās zemē iesakņoties, kā tos jau skar Viņa dvaša, un tie nokalst, viesulis tos izputina kā pelus.
"Kam jūs Mani pielīdzināsit, ka Es tam būtu līdzīgs?" jautā Svētais.
Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc Sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.
Kāpēc tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: mans ceļš ir Tam Kungam apslēpts, manu tiesu Dievs neievēro?
Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama.
Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem.
Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. (Jesaja 40:12-31.)
