/287/ Dieva mīlestības atklāsme uz cilvēkiem koncentrējas krustā. Tā pilnīgo nozīmi mēle nespēj izteikt; spalva nespēj aprakstīt; cilvēka prāts nespēj aptvert, uzskatot Golgatas krustu, mēs varam tikai sacīt: "Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas tic Viņam, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību." (Jāņa 3,16.)
Kristus mūsu grēku dēļ piesists pie krusta, Kristus augšāmcēlies no miroņiem, Kristus, uzkāpis Debesīs, - tā ir pestīšanas zinātne, kas mums jāmācās pašiem un jāmāca citiem.
"Kas, Dieva sejā būdams, neturēja par laupījumu Dievam līdzi būt; bet pats Sevi ir iztukšojis un kalpa seju pieņēmis un tapis līdzīgs cilvēkiem; un, cilvēka kārtā atrasts, Pats pazemojies, paklausīgs palicis līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei." (Fil. 2,6.-8.)
"Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, Viņš arī uzmodināts, Viņš ir pie Dieva labās rokas." (Rom.8,34.) "Tādēļ Viņš arī pilnīgi var izglābt tos, kas caur Viņu pie Dieva nāk, vienmēr dzīvodams, ka Viņš tos aizstāvētu." (Ebr. 7,25.)
"Mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet Kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka." (Ebr. 4,15.)
šeit atklājas bezgalīga gudrība, bezgalīga mīlestība, bezgalīga taisnība, bezgalīga žēlastība - "Dieva bagātības, gudrības un atzīšanas dziļums". (Rom. 11,33.)
-------------
Tikai pateicoties mums dāvinātajam Kristum, mēs saņemam visas svētības. Caur šo Dāvanu uz mums dienu no dienas plūst neizsmeļamā Jehovas laipnības straume. Katrs zieds ar savām maigajām krāsu niansēm un jauko smaržu ir /288/ dots mūsu priekam caur šo vienu Dāvanu. Viņš ir radījis sauli un mēnesi. Nav tādas zvaigznes, kas grezno debesis, kuru Viņš nebūtu darījis. Uz mūsu galda esošajā barībā nav nekā, ko mūsu uzturam nebūtu gādājis Viņš. Uz visa ir Kristus paraksts. Viss cilvēkam ir sniegts caur vienu neizsakāmi lielu Dāvanu, vienpiedzimušo Dieva Dēlu. Viņš tika pienaglots pie krusta, lai visas šīs dāvanas varētu plūst uz Dieva radījumiem.
-------------
Dzīvības koka augļiem Ēdenes dārzā piemita pārdabisks spēks, Ēst no tā nozīmēja mūžīgi dzīvot. Tā auglis bija pretinde nāvei. Tā lapas noderēja dzīvības un nemirstības uzturēšanai. Bet cilvēka nepaklausības dēļ pasaulē ienāca nāve. Ādams ēda no laba un ļauna atzīšanas koka, kura augli viņam bija aizliegts aizskart. Viņa pārkāpums atvēra vārtus mūsu bēdām un ciešanām.
Pēc grēka ienākšanas Debesu Dārznieks dzīvības koku pārstādīja augšā esošajā Paradīzē; tomēr tā zari kārās pāri sienai uz pasauli lejā. Caur atpestīšanu, kas pirkta ar Kristus asinīm, mēs joprojām varam ēst no šī koka dzīvību dodošajiem augļiem.
Par Kristu ir rakstīts: "Viņā bija dzīvība; un dzīvība bija cilvēku gaisma." (Jāņa 1,4.) Viņš ir Dzīvības Avots. Paklausība Viņam ir dzīvību dodošs spēks, kas iepriecina dvēseli.
Kristus saka: "Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tas neizsalks; un, kas tic Man, tam neslāps nemūžam." "Itin kā Mani Dzīvais Tēvs ir sūtījis un Es dzīvoju caur Tēvu, tāpat, kas Mani ēd, tas arīdzan dzīvos caur Mani.... Gars ir, kas dara dzīvu; miesa neder nenieka. Vārdi, /289/ ko Es jums runāju, ir Gars un ir dzīvība." (Jāņa 6,35.57. 63.) "Tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva Paradīzē.” (Atkl. 2,7.)
"Redziet, kādu lielu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka mēs topam saukti Dieva bērni." (1. Jāņa 3,1.)
