Ienaidnieks mūsu brāļu un māsu domas cenšas novērst no darba, kur jāsagatavo ļaudis, kas varētu pastāvēt šais pēdējās dienās. Viņa viltību nolūks ir vadīt domas prom no pašreizējās stundas briesmām un pienākumiem. Viņi nevērtē gaismu, ko Kristus no Debesīm nāca sniegt Jānim priekš Saviem ļaudīm. Viņi māca, ka tieši mums priekšā esošie notikumi nav pietiekoši svarīgi, lai tiem veltītu sevišķu uzmanību. Viņi padara neietekmīgu Debesu izcelsmes patiesību un nolaupa Dieva ļaudīm viņu pagātnes piedzīvojumus, sniedzot vietā viltus zinātni.
"Tā saka Kungs: stājieties uz ceļiem un raugiet un vaicājiet pēc senajiem ceļiem, kurš labais ceļš, un staigājiet pa to." (Jer. 6,16.)
Lai neviens nemēģina izpostīt mūsu ticības pamatus, /297/ - pamatus, kas ar lūgšanām pētot Vārdu un caur atklāsmēm likti mūsu darba iesākumā. Uz šiem pamatiem mēs esam cēluši pēdējos 50 gadus. Cilvēki var iedomāties, ka viņi ir atraduši jaunu ceļu un ka viņi spēj likt stingrāku pamatu par to, kas ir likts. Bet tā ir liela vilšanās. Citu pamatu neviens cilvēks nevar likt tā vietā, kas ir likts.
Pagātnē daudzi ir sākuši būvēt jaunas ticības celtnes, likuši jaunus pamatlikumus. Bet cik ilgi šīs viņu celtnes pastāvējušas? Tās drīz kritušas; jo tās nebija nopamatotas uz Klints.
Vai pirmajiem mācekļiem nebija jāsastopas ar cilvēku stāstiem? Vai viņiem nebija jāuzklausa viltus teorijas un tad, visu darījušiem, jāstāv stipri, sakot: "Citu pamatu neviens nevar likt pār to, kas ir likts." (1. Kor. 3,11.)
Tā mums pastāvīgi līdz galam stipri jāturas pie mūsu ticības sākuma pamatiem. Dievs un Kristus Saviem ļaudīm ir sūtījuši spēcīgus Vārdus, punktu pa punktam atšķirot tos no pasaules un vadot tagadējās patiesības skaidrajā gaismā. Svētas uguns skārtām lūpām Dieva kalpi ir pasludinājuši vēsti. Dievišķie Vārdi ir apzīmogojuši pasludinātās patiesības īstenību.
