"Un Laodiķejas draudzes eņģelim raksti: Tā saka Āmen, Uzticīgais un Patiesais Liecinieks, Dieva radījumu Iesākums: Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu vai auksts, vai karsts. Kad tu nu esi remdens un ne auksts, ne karsts, tad Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Jo tu saki! es esmu bagāts un pārpārēm bagāts, un man nekā nevajag; un tu nezini, ka tu esi nelaimīgs un nožēlojams, un nabags, un akls, un kails; Es tev dodu padomu, lai tu no Manis pērc zeltu, kas ugunī ir izdedzināts, lai tu topi bagāts, - un baltas drēbes, lai tu topi apģērbts un tava kailuma kauns nenāk redzams; un svaidi savas acis ar acu zālēm, lai tu vari redzēt.
Ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu; tad nu iekarsies un atgriezies. Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu: kas Manu balsi klausīs un durvis atvērs, pie tā Es ieiešu un vakarēdienu turēšu ar viņu un viņš ar Mani. Kas uzvar, tam Es došu sēdēt ar Mani uz Mana goda krēsla, tā kā Es esmu uzvarējis un sēdies ar Savu Tēvu uz Viņa goda krēsla. Kam ir ausis, tas lai dzird, ko Gars draudzēm saka." (Atkl. 3,14.-22.)
Kungs nāks drīz. Sargi uz Ciānas mūriem tiek aicināti atmosties saviem pienākumiem, kurus viņiem devis Dievs. Dievs aicina sargus, kas Gara spēkā sniegtu pasaulei pēdējo brīdinājuma vēsti; kas pasludinātu nakts laiku. Viņam vajadzīgi sargi, kas vīrus un sievas atmodinātu no viņu letarģijas, lai viņi neaizmigtu nāves miegā.
/305/
