Sent Helensā, Kal., 1903. gada 25. jūnijā.
Mūsu sanatorijas ārstiem -
MANI MĪĻIE RRĀĻI! Tie, kas Kunga darbā ieņem atbildīgas vietas, ir attēloti ar sargiem uz Ciānas mūriem. Dievs prasa, lai viņi liktu atskanēt trauksmes signāliem ļaužu vidū. Lai šie trauksmes signāli ir skaidri un nepārprotami. Visiem, kas dara netaisnību, draud posta un nelaimes diena. Ar sevišķu bardzību Kunga roka skārs sargus, kas nav ļaudīm skaidri parādījuši viņu pienākumus pret To, Kas caur radīšanu un atpestīšanu ir viņu īpašnieks.
Mani brāļi, Kungs uzaicina jūs rūpīgi pārbaudīt savu sirdi. Viņš vē1as, lai patiesība izgreznotu (rotātu) jūsu ikdienas darbu un visas jūsu savstarpējās attiecības. Viņš prasa no jums ticību, kas strādā mīlestībā un šķīsta dvēseli. Jums ir bīstami jokoties ar sirdsapziņas svētajām prasībām, bīstami parādīt piemēru, kas citus vadītu nepareizā virzienā.
Kristiešiem, kur vien viņi iet, vajadzētu nest sev līdzi Kristus taisnības saldo smaržu, rādot, ka viņi paklausa Kristus aicinājumam; "Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm." (Mat. 11,29.30.) Vai jūs ik dienas mācāties Kristus skolā - gudrību, kā atvairīt šaubas un ļaunas aizdomas, mācību, kā godīgi un cēli izturēties pret brāļiem, jūsu pašu dēļ un Kristus dēļ?
Tagadējā patiesība vada uz priekšu un uz augšu, sapulcēdama trūcīgos, apspiestos, cietējus un pamestos. Visi, kas grib nākt, jāuzņem ganāmpulkā. Viņu dzīvē jānotiek /196/ reformai, kas viņus darītu par Ķēnišķīgās ģimenes locekļiem, par Debesu Ķēniņa bērniem. Klausoties patiesības vēsti, vīri un sievas tiek vadīti atzīt Sabatu un ar kristību pievienoties draudzei. Viņiem jānes Dieva zīme, ievērojot radīšanas Sabatu. Viņiem pašiem jāsaprot, ka paklausība Dieva likumiem nozīmē mūžīgo dzīvību.
Droši var ieguldīt līdzekļus un pielikt nopietnas pūles darbā, kāds ir šis, jo tas ir darbs, kas pastāvēs. Tādā veidā tie, kas miruši pārkāpumos un grēkos, tiek vadīti svēto sadraudzībā un sagatavoti dzīvei ar Kristu Debesīs. Viņu kājas tiek noliktas uz droša pamata. Viņiem dota iespēja sasniegt lielus augstumus, cēlākos ticības kalngalus, tāpēc ka kristieši staigā taisnus ceļus ar savam kājām, lai tas, kas tizls, no ceļa nenogrieztos (nepakluptu).
Katrai draudzei jāstrādā bojā ejošo labā, gan to, kas atrodas draudzes robežās, gan arī to labā, kas atrodas ārpusē. Tās locekļiem jāspīd kā dzīviem akmeņiem Dieva namā, atstarojot Debesu gaismu. Nav jāstrādā uz labu laimi, nesistemātiski. Cieši satvert dvēseles, kas gatavas iet bojā, nozīmē vairāk kā tikai lūgšanas par kādu dzērāju un paziņošanu, ka viņš ir glābts, pēc tam, kad viņš raudājis un atzinis savas dvēseles samaitātību. Atkal un atkal jāizcīna cīņa no jauna.
Lai katras draudzes locekļi sajūt, ka viņu sevišķs pienākums ir strādāt pie saviem kaimiņiem. Lai katrs, kas sakās stāvam zem Kristus karoga, saprot, ka viņš noslēdzis derību ar Dievu, lai darītu Pestītāja darbu. Lai tie, kas uzņemas šo darbu, nepagurst labdarībā. Kad atpestītie stāvēs Dieva priekša, dārgas dvēseles nosauks to vārdus, pateicoties, kuru uzticīgām, pacietīgām pūlēm, lūgumiem /197/ un nopietnai pārliecināšanai bēgt uz Cietoksni, viņi ir šeit. Tādā veidā tie, kas šai pasaulē ir strādājuši kopā ar Dievu, saņems savu algu.
Vispārpazīstamu draudžu sludinātāji neatļaus no savam kancelēm pasludināt ļaudīm patiesību, Ienaidnieks liek viņiem rūgti un ļauni pretoties patiesībai. Tiek izdomāti meli. Atkārtojas Kristus piedzīvojumi ar jūdu vadoņiem. Sātans cenšas aptumšot katru gaismas staru, kas spīd no Dieva un Viņa ļaudīm. Viņš strādā caur sludinātājiem, kā viņš Kristus dienās strādāja caur priesteriem un vadoņiem. Vai tie, kas pazīst patiesību, pievienosies viņa pulkiem, kavējot, apgrūtinot un atstumjot tos, kas cenšas strādāt Dieva norādītajā veidā, lai virzītu uz priekšu Viņa darbu, lai tumšos apvidos paceltu patiesības karogu?
