Pravieši un ķēniņi

Elena Vaita

Lapa kopā 125 PrevNext

Ievads

Visai Ābrahāma pēcnācēju, izredzētās tautas vēsturei ir milzīga, sevišķi svarīga nozīme. Galvenokārt tāpēc, ka tā atklāj Dieva izcilā rakstura daudzpusību – Viņa bezgalīgo līdzjūtību, pilnīgo taisnību un neierobežoto gudrību, neizmērojamo spēku un mūžīgo mīlestību.

Tomēr neviens posms šajā vēsturē nav tik interesants kā tas, ko apskata šī grāmata – no laika, kad Israēla valsti vainagoja laicīgā godība, līdz trimdai un valsts atjaunošanai.

Grāmatas nolūks nav sniegt sīku tā laika notikumu hroniku, ne arī sistemātisku vēsturisku atskaiti. To dažādos laikos ir darījuši citi autori. Grāmatas mērķis ir panākt kaut ko daudz ievērojamāku – vērst uzmanību uz plašajām morālajām atziņām, kas izriet no Israēla tautas uzvarām, sakāves, atkrišanas, gūstniecības un reformācijas, un panākt, lai šīs mācības pārbaudījumu brīžos kļūtu par praktisku palīdzību ikvienam, atklājot Dieva mīlestības un žēlastības pilnību visās attiecībās un rīcībā ar stūrgalvīgajiem un pretī runājošajiem ļaudīm.

Grāmatas sākums vēsta par vienotu, plaukstošu Israēla valsti ar krāšņu templi, kā patiesā Dieva pielūgšanas centru visā pasaulē. Tad seko sadalīšanās, un desmit ciltis savas neuzticības dēļ pēc kāda laika nonāk trimdā.

Runājot par dažādiem, labiem un ļauniem valdniekiem, mums rādīti Jūdas valsts mainīgie panākumi, līdz mēs arī to atrodam gūstā, un tās bērnus raudam pie Eifratas ūdeņiem, kur viņi savas kokles ir pakāruši vītolos, bet ar acīm skumji veras izpostītās Jeruzālemes virzienā.

Mums stāstīts par ļaužu pagaidu uzturēšanos Babilonijā, par svētiem cilvēkiem un praviešiem, par atbrīvošanas vēsti, kas ietverta atklāsmē par varenas zemes valdnieku, par ceļojumu uz Jeruzālemi, par dievnama atjaunošanu, kas norisinājās dievišķā vadībā, un tautas atgriešanos savā zemē.

Grāmatā ļoti daudz runāts par lieliem raksturiem, – par gudro Salamanu, kura plašās zināšanas tomēr nepasargāja sirdi no pārkāpumiem; par viltīgo un tālredzīgo Jerobeāmu un viņa rīcības ļaunajām sekām; par ticības spēka pilno Eliju, kam nav ciltsrakstu, bet ir uzdevums un vēsts; par miera un dziedināšanas pravieti Elīsu, briesmīgo un ļauno Akasu, kautro un labsirdīgo Ecehiēlu, Dieva mīļoto Daniēlu, bēdu pravieti Jeremiju, un valsts atjaunošanas praviešiem Hagaju, Cakariju un Maleahiju. Aiz tiem visiem saskatāms godībā nepārspējamais nākotnē gaidāmais Ķēniņš, Dieva Jērs, Dieva vienpiedzimušais Dēls, kurā mūžīgu piepildījumu atrod visa upuru kalpošana, taisnība un miers.

Grāmata atklāj negrozāmos Dieva plānus. Ja arī Kunga ļaudis kļūst neuzticīgi laimi nesošā Evaņģēlija sniegšanā pasaulei, tomēr tas izplatās jo plaši, kā uz spārniem. Kas par to, ka viņi atrodas gūstā Bābelē? Nedaudzu uzticīgā liecība ierosina lielās Babilonijas valdnieku ar ķēnišķīgu uzsaukumu pasludināt patiesā Dieva atzīšanu visai pasaulei. Beidzoties gūstniecībai, atbrīvošanas vēsti sniedz Persijas valdnieks Kīrs. Ja Dievs grib, tad Viņš savas tautas rīcībā var nodot citu valstu bagātību un spēku.

Tā mums tiek dota iespēja iepazīties ar Dieva plānu no ēnas līdz īstenībai; no laicīgiem vadoņiem līdz dievišķam Ķēniņam; no paejošas slavas līdz mūžīgai un nevīstošai godībai; no mirstīgiem cilvēkiem, kas grēko un iet bojā, līdz ļaudīm, kas taisni savā Dievā un ir sagatavoti dzīvei nemirstībā.

Mēs lūdzam Dievu, lai šī grāmata, kuras sarakstītāja nomira, kad pēdējās nodaļas tika sagatavotas iespiešanai, un par ko mēs no sirds skumstam, varētu tikt svētīta līdzīgi citām šīs pašas autores grāmatām, darot daudzas dārgas dvēseles par patiesā un vienīgā Dieva pielūdzējām.

Izdevēji.

Lapa kopā 125 PrevNext