Sludinātāja ģimenes dzīvei jāstāsta par vēsti. — Dievs grib, lai savā mājas dzīvē Bībeles skolotājs praktiski īstenotu tās patiesības, kuras viņš māca. Kas cilvēks ir, tas atstāj lielāku iespaidu nekā viņa vārdi. Dievbijība ikdienas dzīvē piešķir spēku atklātai liecībai. Pacietība, ticības apliecībai atbilstoša dzīve un mīlestība atstās tādu iespaidu uz sirdīm, kādu svētrunas nespēj panākt. (1)
Sludinātāja audzināšanas darbs, ja tas būs pareizs, ilustrēs mācības, kuras viņš sniedz no paaugstinājuma. Bet, ja ar savu bērnu nepareizo audzināšanu sludinātājs parāda savu nespēku pārvaldīt un uzraudzīt, tad viņam jāzina, ka Dievs no tā prasa, lai viņš pareizi audzinātu un disciplinētu tam dotos bērnus, pirms var izpildīt pienākumu kā Dieva ganāmpulka uzraugs. (2)
Viņa pirmais pienākums ir darbs pie bērniem. — Sludinātājam visapkārt, tuvu un tālu, ir jāpilda savi pienākumi; tomēr viņa pirmais pienākums ir strādāt pie saviem bērniem. Viņš nedrīkst tā aizrauties ar ārējiem pasākumiem, ka novārtā tiek atstāta bērniem vajadzīgo mācību pasniegšana. Savus ģimenes pienākumus viņš var uzskatīt kā mazsvarīgākus, bet patiesībā tie ir kā atsevišķu indivīdu, tā visas sabiedrības labklājības pamatā. Vīru un sievu laime un draudzes panākumi lielā mērā atkarīgi no mājas iespaida...
Nekas nevar atvainot sludinātāju, ja viņš plašāka ārējā loka labad atstāj novārtā iekšējo loku. Pirmajā vietā ir stādāma viņa ģimenes garīgā labklājība. Pēdējā norēķināšanās dienā Dievs tam jautās, ko viņš ir darījis, lai mantotu Kristum tos, par kuru nākšanu pasaulē pats ir uzņēmies atbildību. Daudzie labie darbi, kas darīti citiem, [354] nevar atsvērt nerūpēšanos par bērniem, jo rūpes un gādību par tiem viņš ir parādā Dievam. (3)
Sludinātāja iespaida lielums. — Dažos gadījumos sludinātāja bērni ir vispamestākie bērni pasaulē, tāpēc ka tēvs maz ar tiem ir kopā un viņiem pašiem atļauj izvēlēties savas nodarbības un izpriecas. (4)
Lai cik liels ir neuzticīgu vecāku nodarītais ļaunums visos aspektos, tomēr desmitkārt lielāks tas ir tad, ja šis ļaunums pastāv tādu cilvēku ģimenēs, kas nozīmēti būt par ļaužu skolotājiem. Ja tie nevalda paši savu namu, tad ar ļauno priekšzīmi nomaldina daudzus citus. Viņu grēks ir par tik lielāks kā citu cilvēku pārkāpumi, par cik atbildīgāks ir viņa amats. (5)
Sieva un bērni ir vislabākie viņa dievbijības tiesneši. — Mūsu īsto seju ne tik daudz atklāj reliģija, kas atskan no paaugstinājuma, kā reliģija, kas redzama ģimenē. Vislabāk par sludinātāja dievbijību var spriest sieva, bērni un ļaudis, kas strādā viņa ģimenē. Labs vīrs būs svētība savam namam. Sieva, bērni un kalpotāji būs labākie spriedēji par viņa reliģiju.
Brāļi, ievediet Kristu savās ģimenēs. kāpiet ar Viņu uz paaugstinājuma, ņemiet viņu sev līdzi visur, kur vien jūs ejat. Tad jums nevajadzēs citus pārliecināt par nepieciešamību cienīt sludinātāja darbu, jo jūs nesīsiet Debesu pilnvaras, kas visiem rādīs, ka jūs esat Kristus kalpi. (6)
Vai sludinātāja sieva ir palīgs vai kavēklis? — Kad cilvēks uzņemas sludinātāja atbildību, viņš ar to apņemas būt par runātāju Dieva vietā, pasniedzot ļaudīm vārdus no Dieva mutes. Cik cieši tad viņam vajadzētu turēties pie Lielā Gana; cik [355] pazemīgi viņam vajadzētu staigāt Dieva priekšā, paslēpjot skatam sevi un izceļot Kristu! Un cik svarīgi, lai viņa sievas raksturs saskanētu ar Bībeles priekšzīmi un lai viņa bērni visā cieņā paklausītu tēvam!
Evaņģēlija sludinātāja sieva savam vīram var būt vai nu vislabākais palīgs un vislielākā svētība, vai arī kavēklis darāmajā darbā. Ļoti daudz atkarājas no sievas, vai sludinātājs dienu no dienas pieaugs savā lietderības sfērā, vai arī pagrims līdz parastajam līmenim. (7)
Es redzēju, ka sludinātāju sievām jāpalīdz darbā saviem vīriem un jāpiegriež uzmanība un vērība savam iespaidam, jo viņas tiek vērtētas un no viņām sagaida vairāk kā no citiem cilvēkiem. Viņu tērpam jābūt priekšzīmīgam. Viņu dzīvei un sarunām jābūt par piemēru citiem, par dzīvības smaržu, bet ne par nāves smaržu. Es redzēju, kam tam jābūt pazemīgām, lēnprātīgām un tomēr jāieņem augstāks stāvoklis, nerunājot par lietām, kas garu novirza no Debesīm. Vislielākā interese jāveltī jautājumam: „Kā es varu izglābt savu dvēseli un būt par līdzekli citu izglābšanai?” Es redzēju, ka Dievs šajā virzienā nepieņems neko tādu, kas nebūs darīts no visas sirds. Viņam vajadzīga visa sirds, visa interese vai arī nekas. Viņu iespaids nepārprotami un izšķirosi runā par labu patiesībai vai arī pret to. Tās kopā ar Jēzu sakrāj vai arī izkaisa. Nesvētījusies sieva ir lielākais lāsts, kāds sludinātājam vien var būt. (8)
Sātans nemitīgi strādā, lai atņemtu drosmi un maldinātu sludinātājus, kurus Dievs izraudzījis kā patiesības vēstnešus. Vislielākās sekmes tas var gūt, izmantojot ģimenes ietekmi un nesvētījušos dzīves draugu. Ja tam izdodas pārvaldīt līdzgaitnieču domas, tad caur viņām tas visvieglāk var piekļūt vīriem, kas strādā ar Vārdu un pamācībām, [356] lai glābtu dvēseles... Sātans daudz ir darījis sludinātāja darba ietekmēšanā; izmantojot viņu savtīgo un ērtības mīlošo sievu iespaidu.
Padomi sludinātājiem ģimenes pārvaldīšanai. — Tev ir pienākums mājās, no kura tu nevari izvairīties, paliekot uzticīgs Dievam un Viņa uzticētajam darbam... Evaņģēlija lauks ir pasaule. Jūs vēlaties apsēt lauku ar evaņģēlija patiesībām, gaidīdami, lai Dievs slacina šo sēklu, ka tā nestu augļus. Jums uzticēta neliela zemes platība, bet, cenšoties izravēt citu dārzus, savā durvju priekšā jūs atļaujat augt ērkšķiem un dadžiem. Tas nav niecīgs, bet gan ļoti svarīgs darbs. Jūs sludināt evaņģēliju citiem; tad īstenojiet to dzīvē paši savā mājā. (10)
Kamēr jūs vienoti nevarat veikt pareizu savu bērnu audzināšanas un disciplinēšanas darbu, lai sieva ar bērnu paliek tālu no vīra darba lauka; jo Dieva draudzei nedrīkst rādīt nekādu nepilnīgas un vaļīgas audzināšanas priekšzīmi.
Es pazinu daudzus sludinātājus, kas bija tik negudri, ka savos ceļojumos ņēma līdzi nesavaldīgu, izlaistu bērnu. Viņu darbam uz paaugstinājuma pretī runāja bērna atklātā nepatīkamā daba. (11)
Interesējieties par citu bērniem. — Tavām interesēm nevajadzētu norobežoties tikai ar tavu ģimeni, nepiegriežot vērību citiem. Ja tu baudi savu brāļu (mīlestību) viesmīlību, tad tiem ir pamatots iemesls kaut ko gaidīt arī no tevis. Savieno savas intereses ar vecāku un bērnu interesēm un centies sniegt labas pamācības un būt par svētību. Svētojies pats Dieva darbam un esi par svētību tiem, kas tevi uzņem, sarunājoties ar vecākiem un nekādā gadījumā neaizmirstot bērnus. Nedomā, [357] ka tavs mazais Dievam ir mīļāks kā citi bērni. (12)
Kāda sludinātāja nepaklausīgajam dēlam. — Tavs tēvs ir evaņģēlija sludinātājs, un pie sludinātāju bērniem sātans strādā visčaklāk, lai tie darītu kaunu saviem vecākiem. Ja vien būs iespējams, viņš tos pakļaus savai gribai un apveltīts ar savām ļaunajām tieksmēm. Vai tu atļausies sātanam darboties caur sevi, iznīcinot savu vecāku cerības un prieku? Vai tu liksi viņiem nepārtraukti noskumušiem raudzīties uz tevi, tāpēc ka tu sevi atdod sātana pārvaldībai? Vai tu viņus atstāsi bezcerīgām domām, ka tie uzaudzinājuši bērnus, kas atsakās pieņemt viņu pamācības un kas ļaujas savām tieksmēm, lai arī kas pēc tam notiktu?...
Tev ir labas vēlēšanās, un savos vecākos tu pamodināji cerības nākotnei; tomēr līdz šim tu esi bijis bezspēcīgs pretoties kārdināšanām, un sātans līksmojas par tavu gatavību darīt tieši to, ko viņš vēlas. Tu bieži izsaki vārdus, kas rada cerību tavos vecākos, bet tieši tikpat bieži tu atkal kļūdies, jo negribi pretoties ienaidniekam. Tu nespēj saprast, ka tava patika nostāties sātana pusē sāpina tavu tēvu un māti. Daudzreiz tu saki: „Es to un to nevaru darīt,” kaut arī zini, ka tieši to tev pienāktos darīt. Cīņu pret ienaidnieku tu nevari izcīnīt pats savā spēkā, bet spēkā, kuru Dievs tev vienmēr labprāt gribētu dot. Ja tu uzticētos Viņa Vārdam, tad nesacītu: „Es nevaru.”...
Kunga Vārdā es tevi uzaicinu, izmaini savu dzīvi, pirms nav par vēlu. Tāpēc ka tavi vecāki ir Dieva līdzstrādnieki, ļaudis domā, ka tu rīkojies pareizi, tomēr ar savu iedomību tu bieži apkauno savu tēvu un māti, strādājot pretī tam, ko viņi cenšas darīt. Vai bez tavas nepaklausības [358] mātes sirds jau tā netiek pietiekoši nospiesta un sāpināta? Vai tu arī uz priekšu rīkosies tā, lai tavu tēvu vienmēr nomāktu bēdas? Vai tas tev sagādā prieku, ka visas Debesis uz tevi noraugās ar nepatiku? Vai, nostājoties ienaidnieka rindās un pakļaujoties viņa pavēlēm un virsvaldībai, tu jūties apmierināts?
Ak, kaut tagad, kamēr vēl saka: „šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet,” tu pievērstos Kungam! Katrs tavs darbs tevi dara vai nu labāku, vai sliktāku. Ja tu rīkojies par labu sātana pusei, tad tava rīcība atstāj iespaidu, kas turpina darīt savu samaitājošo darbu. Dieva pilsētā ieies tikai šķīstie, skaidrie un svētie. „Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdat, neapcietiniet savas sirdis.” Pievērsies Kungam, lai ietais ceļš aiz tevis neatstātu postu. (13)
Sludinātājam pret bērniem jāizturas laipni un uzmanīgi. — Lai sludinātājs pret bērniem ir laipns un uzmanīgs. Viņam vienmēr vajadzētu atcerēties, ka bērni miniatūrā ir vīri un sievas, Kunga ģimenes jaunākie locekļi. Kungam tie var būt ļoti tuvi un dārgi, un, pareizi pamācīti un disciplinēti, tie Viņam var kalpot pat savā jaunībā. Kristu apbēdina katrs skarbs, bargs un neapdomāts vārds, ko izsaka bērniem. Viņu tiesības ne vienmēr ievēro, un bieži pret viņiem izturas tā, it kā tiem nebūtu individuālu raksturu, kurus vajadzētu pareizi veidot, lai tie nesakropļotos un viņu dzīvē netiktu izpostīts Dieva nodoms. (14)
Lai draudze īpaši rūpējas par ganāmpulka jēriem, izmantojot visus tās rīcībā esošos iespaidus, lai iemantotu bērnu mīlestību un piesaistītu tos patiesībai. Sludinātājiem [359] un draudzes locekļiem vajadzētu atbalstīt vecāku pūles vadīt savus bērnus pa drošiem ceļiem. Kungs aicina jauniešus, jo Viņš tos vēlas darīt par Saviem palīgiem, lai tie zem Viņa karoga veiktu lielus darbus. (15)
Iespaidīga svētruna par dievbijību. — Sludinātājam vajadzētu pamācīt ļaudis, kā audzināt bērnus, un viņa paša bērniem vajadzētu būt par pareizas padevības priekšzīmi. (16)
Sludinātāju ģimenēs vajadzētu valdīt vienprātībai, kas būtu iespaidīga svētruna par labu dievbijībai. Uzticīgi pildot savus pienākumus mājās, savaldot, labojot, pamācot un vadot, sludinātājs ar savu sievu kļūst piemērotāki darbam draudzē un pavairo pārstāvjus Dieva darba nobeigšanai ārpus mājas. Tādas ģimenes locekļi kļūst par augšā esošās ģimenes locekļiem un ir spēks uz labu, izplatot tālu sniedzošu iespaidu. (17)
1. — Evaņģēlija kalpi – 204. lpp.
2. — Vēstule 1., 1877. g.
3. — Evaņģēlija kalpi – 204. lpp.
4. — Evaņģēlija kalpi – 206. lpp.
5. — Vectēvi un pravieši – 578. lpp.
6. — Liecības draudzei V – 161. lpp.
7. — Vēstule 1. lpp., 1877. g.
8. — Liecības draudzei I – 139. lpp.
9. — Liecības draudzei – 449. 451. lpp.
10. — Liecības draudzei IV – 381. lpp.
11. — Vēstule 1. lpp., 1877. g.
12. — Liecības draudzei IV – 382. lpp.
13. — Vēstule 15-a, 1896. g.
14. — Liecības draudzei IV – 397. 398. lpp.
15. — Review and Herald, 1892. g. 25. oktobris.
16. — Vēstule 1. lpp., 1877. g.
17. — Evaņģēlija kalpi – 204. 205. lpp.
