Noteicējiem jābūt vecākiem, nevis bērniem. Māciet bērniem aizliegt ēstkārei, būt apmierinātiem ar vienkāršu, Dieva dotu uzturu. Nevajadzētu atļaut tiem noteikt, ko viņiem vajadzētu ēst, bet gan jums ir jānosaka, kas viņiem ir vislabākais. Jūs darāt grēku, ja atļaujat saviem bērniem kurnēt un gausties par labu, veselīgu ēdienu tikai tāpēc, ka tas neatbilst viņu samaitātajai garšai.37
Lai bērnam nerodas iespaids, ka tāpēc, ka viņš ir jūsu bērns, jums viņam ir jāpiekāpjas un jāļauj izvēlēties un norādīt savu ceļu. Nevajadzētu ļaut viņam izvēlēties ēdienus, kas nav labi, tikai tāpēc vien, ka viņam tie garšo. Vadošajam spēkam bērna dzīvē ir jābūt vecāku pieredzei.38
[392] Cieniet bērna izvēli, ja tā ir saprātīga. Mums pašiem personīgi ir jāizlemj, vai mūsu dzīvi pārvaldīs prāts vai miesa. Jauniešiem pašiem ir jāizdara izvēle, kas veidos viņu dzīvi. Nekādas pūles nevajadzētu taupīt, lai viņi varētu izprast spēkus, ar kuriem viņiem ir jāsastopas, un iespaidus, kas veido raksturu un nosaka likteni.39
Audzinot bērnus un jauniešus, viņiem vajadzētu mācīt, ka ēšanas, dzeršanas un ģērbšanās ieradumi, kas ir veidoti pēc pasaules standarta, nav saskaņā ar veselības un dzīvības likumiem un ka tos jātur saprāta un intelekta pārvaldībā. Ēstkāres spēkam un ieraduma stiprumam nevajadzētu ļaut pārspēt saprāta balsi. Lai sasniegtu šo galarezultātu, jauniešiem ir jāizvirza augstāki mērķi un motīvi nekā tikai dzīvniecisks apmierinājums ēdot un dzerot.40
Samaitātas ēstkāres tālejošās sekas. Daži neizprot vajadzību ēst un dzert Dievam par godu. Samaitātas ēstkāres apmierināšana ietekmē viņus visās dzīves jomās. Tas ir redzams ģimenē, draudzē, lūgšanu sanāksmēs un bērnu audzināšanā. Tas ir viņu dzīves posts. Tas neļauj tiem saprast patiesības šim pēdējam laikam.41
Veselīgs dzīvesveids – personīgs pienākums. Tam, ko mēs ēdam vai
dzeram, ir liels iespaids uz mūsu dzīvi un raksturu, un kristiešiem
vajadzētu saskaņot savus ēšanas un dzeršanas ieradumus ar dabas
likumiem. Mums ir jāsaprot savs pienākums pret Dievu šajā jautājumā.
Paklausību veselības likumiem vajadzētu padarīt par no-pietnu izpētes
priekšmetu, jo labprātīga nezināšana šajos [393] jautājumos ir grēks.
Katram ir jāizjūt personīga atbildība dzīvot veselīgi.42
_______________
1Atturība, 12. lpp.
2Audzināšana, 38. lpp.
3Dziednieciskā kalpošana, 295. lpp.
4Turpat, 383. lpp.
5Turpat, 384. lpp.
6Veselīga uztura pamati, 230. lpp.
7Dziednieciskā kalpošana, 295., 296. lpp.
8Veselīga uztura pamati, 92. lpp.
9Dziednieciskā kalpošana, 295. lpp.
10Veselīga uztura pamati, 293. lpp.
11Liecības draudzei, 9. sēj., 159. lpp.
12Dziednieciskā kalpošana, 313. lpp.
13Turpat, 315. lpp.
14Turpat, 317. lpp.
15Veselīga uztura pamati, 380., 381. lpp.
16Turpat, 82. lpp.
17Dziednieciskā kalpošana, 316. lpp.
18Vēstule 60a, 1896. g.
19Liecības draudzei, 2. sēj., 63. lpp.
20Dziednieciskā kalpošana, 298., 299. lpp.
21Turpat, 385. lpp.
22Turpat, 296., 297. lpp.
23Turpat, 300. lpp.
24Manuskripts 1, 1892. g.
25Audzināšana, 206. lpp.
26Vēstule 19, 1892. g.
27Dziednieciskā kalpošana, 384. lpp.
28Veselīga uztura pamati, 179. lpp.
29Pacific Health Journal, 1890. g. maijs
30Veselīga uztura pamati, 173., 179. lpp.
31Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 61. lpp.
32Dziednieciskā kalpošana, 303., 304. lpp.
33Vēstule 69, 1896. g.
34Veselīga uztura pamati, 173. lpp.
35Vēstule 19, 1892. g.
36Manuskripts 155, 1899. g.
37Vēstule 23, 1888. g.
38The Signs of the Times, 1896. g. 13. augusts
39Audzināšana, 202. lpp.
40Good Health, 1880. g. jūlijs
41Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 151. lpp.
42Manuskripts 47, 1896. g.
