Cits kaitīgs paradums ir ēšana tieši pirms gulētiešanas. Parastās maltītes ir baudītas, taču tādēļ, ka ir nespēka sajūta, tiek ēsts vēl un vēl. Izdabājot savām iegribām, šī nepareizā prakse kļūst par ieradumu, un cilvēkam šķiet, ka ir neiespējami iemigt, ja nav paēsts. Pēc vēlajām vakariņām gremošanas process turpinās gulēšanas laikā. Lai gan gremošanas trakts darbojas nemitīgi, tomēr tā darbs naktī nav pilnvērtīgs. Miegu traucē nepatīkami sapņi, un cilvēks no rīta uzmostas neatspirdzis. Viņam nav nekādas patikas brokastot. Kad dodamies pie miera, kuņģim savu darbu vajadzētu būt padarījušam, lai līdz ar citiem ķermeņa orgāniem baudītu atpūtu. Vēlas vakariņas sevišķi bīstamas ir cilvēkiem, kuri strādā sēžot. Viņiem gremošanas traucējumi bieži izraisa tādas slimības, kas var beigties pat ar nāvi.
Bieži vien izsalkuma sajūta vakaros rodas tādēļ, ka gremošanas orgāni dienā bijuši pārslogoti. Pēc kārtējās maltītes gremošanas orgāniem jāatpūšas. Starplaikam starp ēdienreizēm jābūt vismaz piecām vai sešām stundām, un vairums cilvēku, kas to pārbaudījuši, secina, ka ēst divas reizes dienā ir labāk nekā trīs.
* Vissvarīgāk ir nodrošināt pienotavās un fermās apstrādātu un gatavotu pārtikas produktu tīrību. Ja ganāmpulks tiek bieži pārbaudīts, regulāri veikta rūpīga piena pasterizācija un atdzesēšana, tas tiek izdarīts; produkti, kas nāk no nezināmiem avotiem vai ar kuriem rīkojas pavirši, rada veselībai bīstamus draudus. ASV Lauksaimniecības ministrijas Fermeru biļetenā Nr. 1705 ministrijas eksperte Rovena Šmite Kārpentere raksta: “Pienā esošās olbaltumvielas un minerālvielas, kas cilvēkiem ir pilnvērtīgs uztura līdzeklis, ir arī lieliska barība baktērijām.” Lasītājs sapratīs, ka piezīme par sieru neietver mājas sieru, biezpienu vai līdzīgus pārtikas produktus, kurus autore vienmēr atzina par veselīgiem. — Izdevēji.
Nepareiza ēšana
Ēdienus nevajag ēst ļoti karstus vai ļoti aukstus. Ja ēdiens ir auksts, kuņģim nepieciešami papildspēki, lai apēsto pirms sagremošanas sasildītu. Šī paša iemesla dēļ kaitīgi ir arī auksti dzērieni; karstu dzērienu neapvaldīta lietošana turpretī novājina. Jo vairāk šķidruma uzņem kopā ar ēdienu, jo grūtāk to sagremot; pirms var sākties gremošana, šķidrumam ir jāuzsūcas. Sāli nelietojiet daudz, izvairieties no marinādēm un vircotām piedevām, ēdiet pietiekami daudz augļu, tad zudīs nepieciešamība maltītes laikā dzert.
Ēdiens jāēd lēnām un pilnīgi jāsakošļā. Tas nepieciešams, lai siekalas varētu pilnīgi sajaukties ar barību un izdalītos gremošanas sulas.
Cits nopietns ļaunums ir ēšana nenoteiktā laikā, kā arī pēc smaga darba vai aktīvām kustībām, kad cilvēks ir noguris vai sakarsis. Tūlīt pēc ēšanas izveidojas spēcīgs nervu sistēmas sasprindzinājums, un, ja prātu vai organismu ļoti pārpūlē tieši pirms vai pēc ēšanas, gremošana tiek kavēta. Uztraukuma, nemiera un steigas apstākļos cilvēkam vispirms vajag nomierināties, ēst var tikai pēc tam.
Kuņģa darbība ir cieši saistīta ar smadzeņu darbību. Kuņģim saslimstot, novājinātajiem gremošanas orgāniem palīdz smadzeņu nervu enerģija. Ja tas atkārtojas regulāri, asinis galvā pieplūst par daudz. Ja smadzenes tiek pārslogotas pastāvīgi un fizisko kustību ir par maz, tad, pat ēdot kaut ko vieglu, jābūt piesardzīgam. Maltītes laikā atbrīvojieties no nomācošām un bažīgām domām; nesteidzieties, bet ēdiet lēnām un priecīgā noskaņojumā, ar pateicību Dievam par visām Viņa svētībām.
Daudzi, kas pārtrauc gaļas un citu treknu un kaitīgu pārtikas produktu lietošanu, domā, ka tad, ja viņu pārtika tagad ir vienkārša un veselīga, viņi var apmierināt tieksmi ēst bez ierobežojuma. Viņi nu ēd pārmērīgi, dažreiz pat nesātīgi. Tie ir maldi. Gremošanas orgāni nav jāpārslogo ar pārmērīgu ēdiena daudzumu, jo organismam būs grūti to pārstrādāt.
Ir paradums ēdienus galdā pasniegt citu pēc cita. Nezinot nākamo ēdienu, kāds var pietiekami paēst jau maltītes sākumā. Kad nu atnes pēdējo, viņš tomēr rīkojas neprātīgi un bauda vēl arī kārdinošo desertu, kas tomēr nenāk par labu. Ja viss maltītei domātais tiktu uzlikts uz galda jau sākumā, katrs varētu izraudzīties sev vēlamāko.
Dažreiz pārēšanās sekas ir jūtamas tūlīt. Citos gadījumos sāpju sajūtas nav, bet gremošanas orgāni zaudē savus vitālos spēkus, un veselība tiek iedragāta.
Lieks ēdiens apgrūtina organismu un rada slimīgu, nemierīgu stāvokli. Tas stimulē pārmērīgu asiņu pieplūdumu kuņģī, locekļi un ekstremitātes drīz atdziest. Tādā veidā tiek ļoti apgrūtināti gremošanas orgāni, un, kad tie beidzot savu paveikuši, rodas vājuma jeb gurdenuma sajūta. Daži, kas vienmēr pārēdas, kļūdaini uzskata šo sajūtu par jaunu izsalkumu; tas tomēr nav izsalkums, bet gan pārēšanās sekas. Citreiz nemitīgā ēšana izraisa smadzeņu impulsus, kas rada nepatiku pret garīgu vai fizisku darbu. To var izskaidrot tā, ka dzīvības spēki padarījuši savu darbu, nevajadzīgi izšķiežot uzkrāto enerģiju, un ir pilnīgi izsīkuši. Kuņģis saka: “Ļauj atpūsties!” Daudzi šo vājumu uzskata par prasību pēc vēl vairāk ēdamā, tā kuņģim atpūtas vietā uzkraujot citu nastu. Tā visa sekas ir tādas, ka gremošanas orgāni ir pārguruši un nespēj veikt savu uzdevumu.
Sabatam nevajadzētu sagatavot daudz vairāk vai lielāku ēdienu dažādību nekā citām dienām. Ēdienam vajadzētu būt vienkāršākam, un jāēd mazāk, lai prāts būtu skaidrs un spējīgs uztvert garīgās vērtības. Pārslogots kuņģis nozīmē apgrūtinātas smadzenes. Var klausīties visvērtīgākos vārdus un tos nenovērtēt, jo prāts nepareizās ēšanas dēļ būs miglains. Sabatā pārēdoties, daudzi nespēj uzņemt viņiem paredzētās dārgās garīgās svētības.
Sabatā nevajadzētu gatavot, bet tādēļ nav jāēd auksts ēdiens. Iepriekšējā dienā gatavotais jāuzsilda. Centieties, lai ēdieni, kaut arī vienkārši, būtu garšīgi un pievilcīgi. Sevišķi ģimenēs, kurās ir bērni, būtu labi sabatā sagādāt kādu gardumu, kas nav pieejams katru dienu.
Nevajadzētu vilcināties ar pārmaiņām, ja pieļauti nepareizi ēšanas ieradumi. Ja to dēļ radušies gremošanas traucējumi, jāvelta visas pūles, lai pasargātu atlikušos dzīvības spēkus un novērstu katru pārmērību. Kuņģis var arī pilnībā neatlabt pēc ilgstošas kairināšanas, bet pareizs uzturs pasargās to no tālākas saslimšanas, un daudzi cilvēki vairāk vai mazāk atveseļosies. Nav viegli uzrakstīt noteikumus, kas derētu visiem gadījumiem, bet lielu uzlabojumu var panākt, ievērojot pareizus ēšanas principus. Saimniecei nevajag nepārtraukti nopūlēties, lai rosinātu ēstgribu.
Atturība ēšanā vainagosies ar garīgu un morālu spraigumu un palīdzēs valdīt pār kaislībām. Pārēšanās sevišķi kaitīga ir cilvēkiem ar kūtru temperamentu; viņiem jāēd vienkāršs uzturs un daudz jākustas. Ir vīrieši un sievietes ar lieliskām dotībām, kuri neveic ne pusi no tā, ko spētu, ja valdītu pār savu kāri daudz ēst.
Šī diemžēl ir rakstnieku un runātāju vājība. Bagātīgi paēduši, viņi sēdēdami nododas savam darbam, lasot, pētot vai rakstot, bet neatlicinot laiku fiziskām kustībām. Brīvais domu un vārdu plūdums tiek kavēts. Viņi nespēj rakstīt vai runāt ar vajadzīgo spēku un intensitāti, nespēj iedziļināties lietas būtībā. Viņu centieni kļūst vāji un neauglīgi.
Tiem, kas ir atbildīgi par citiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas ir viņu garīgo interešu sargi, jābūt saasinātai uztverei un koptai izjūtu gaumei. Vairāk nekā citiem viņiem jābūt ēšanā sātīgiem. Viņu galdā nav vietas nedz dārgiem, nedz izsmalcinātiem ēdieniem.
Atbildīgos amatos esošajiem cilvēkiem katru dienu jāpieņem svarīgi lēmumi ar lielu nozīmi. Viņu domu gaitai bieži jābūt ātrai un nekļūdīgai, bet tas ir iespējams tikai tad, ja ievēro stingru atturību. Prāts, tāpat kā fiziskie spēki, ir regulāri un pareizi jātrenē. Ja piepūle nav pārmērīga, katra jauna slodze rada papildu enerģiju. Taču bieži vien to cilvēku darbs, kuriem jāapspriež nopietnas problēmas un jāpieņem svarīgi lēmumi, ir sabojāts nepareiza uztura dēļ. Slims kuņģis izraisa haosu, nenosvērtību prāta darbībā, veicina aizkaitināmību, skarbumu vai netaisnīgumu. Daža laba iecere, kas pasaulei būtu bijusi par svētību, ir atlikta malā, bet daudzi netaisni, agresīvi, pat cietsirdīgi pasākumi apstiprināti un veikti slimīgā stāvoklī, kas radies no nepareiziem ēšanas ieradumiem.
Man ir kāds ierosinājums jums, kam ir sēdošs vai pārsvarā garīgs darbs, — ja vien jūtaties pietiekami drosmīgi un disciplinēti — katrā maltītē ēdiet vienu, divus vai trīs vienkāršus ēdienus, bet ne vairāk, kā nepieciešams izsalkuma apmierināšanai. Ik dienas aktīvi kustieties, un drīz pamanīsit arī reālu labumu.
Spēcīgiem vīriešiem, kas strādā aktīvu fizisku darbu, nav jābūt tik rūpīgiem ēdienu daudzuma un kvalitātes izvēlē kā cilvēkiem, kam ir sēdošs darbs. Taču arī viņiem būtu labāka veselība, ja tie rūpīgāk novērtētu savus ēšanas un dzeršanas paradumus.
Daži vēlas, lai viņiem uzraksta konkrētus ieteikumus diētai. Viņi tomēr pārēdas un tad to nožēlo, un pēc tam atkal turpina gudrot, kā pareizāk ēst un dzert. Tā tam nevajadzētu būt. Viens cilvēks nevar uzrakstīt otram īpašus noteikumus. Katram no mums taču piemīt veselais saprāts un paškontroles spējas, tikai jārīkojas saskaņā ar veselības principiem.
Mūsu organisms ir Kristus atpirkts īpašums, un mēs nedrīkstam rīkoties ar to pēc savas patikas. Visiem, kas izprot veselības likumus, ir jāpaklausa šiem Dieva izdotajiem likumiem. Tas ir katra paša pienākums, jo mums ir jācieš, ja pārkāpjam tos. Mums katram ir jāatbild Dievam par saviem ieradumiem un rīcību. Mums nav jājautā: “Kā rīkojas pasaule?”, bet: “Kā es pats izturēšos pret man doto Dieva Gara mājokli?”
