Es redzēju, ka Dievam nepatika, ka Viņa ļaudis galvo par neticīgajiem. Man norādīja uz šīm Rakstu vietām: “Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo.” Sak. v. 22:26. “Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gana; bet, kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.” Sak. v. 11:15. Neuzticīgie kalpi! Viņi ieķīlā to, kas pieder citam, viņu Debesu Tēvam, – un sātans stāv gatavs palīdzēt saviem bērniem to izraut no viņu rokām. Sabata turētājiem nevajag sabiedroties ar neticīgajiem. Dieva ļaudis par daudz uzticas svešinieku vārdiem un prasa viņu padomu, kad viņiem to nevajadzētu darīt. Ienaidnieks izlieto viņus par saviem aģentiem un strādā caur viņiem, lai samulsinātu un atrautu no Dieva ļaudīm.
Daži neprot gudri rīkoties pasaulīgās lietās, viņiem trūkst nepieciešamo spēju, un sātans viņus izmanto savā labā. Ja tā ir, viņiem nevajadzētu palikt neziņā par savu trūkumu. Viņiem jābūt pietiekami pazemīgiem, lai apspriestos ar brāļiem, kuru spriedumam viņi var uzticēties, pirms viņi savus plānus izved. Man norādīja uz šo Rakstu vietu: “Nesiet cits cita nastas.” (Gal. 6:2) [201] Daži nav pietiekami pazemīgi, lai paļautos uz tiem, kam labas sprieduma spējas, un, sekojot paši saviem plāniem, viņi nokļūst grūtībās. Tad viņi saprot savu brāļu padoma un sprieduma nepieciešamību; bet tad nasta ir daudz smagāka nekā sākumā. Brāļiem nevajag griezties tiesā, ja iespējams, no tā izvairīties. Jo tad viņi sniedz ienaidniekam lielu izdevību viņus sajaukt un samulsināt. Būtu labāk samierināties ar mazu zaudējumu.
