Lai atgrieztu vienu dvēseli, mums jāizmanto savas iespējas līdz galam. Viena Kristum iegūta dvēsele liks uzplaiksnīt Debesu gaismai visā apkārtnē, šķels morālo tumsu un glābs citas dvēseles.
Ja Kristus ir atstājis deviņdesmit deviņas, lai meklētu un izglābtu vienu pazudušo avi, vai varam attaisnoties, ja darām mazāk? Vai atteikšanās strādāt tā, kā strādāja Kristus, ziedoties tā, kā ziedojās Kristus, nav nodevība pret svētajām pilnvarām un apvainojums Dievam?
Lieciet atskanēt trauksmes signālam visā zemes plašumā. Sakiet ļaudīm, ka Kunga diena ir tuvu un ļoti steidzas. Neatstājiet nevienu nebrīdinātu. Mēs varējām būt nabaga maldīgo dvēseļu vietā. Mēs varējām būt barbaru vietā. Tik, cik mums atklāta patiesība ir augstāka par citām, tik liels ir mūsu pienākums to atklāt tiem, kas to vēl nav dzirdējuši.
Mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Gals ir tuvu. Pārvietošanās no vietas uz vietu, lai izplatītu patiesību, drīz būs saistīta ar briesmām no visām pusēm. Tiks darīts viss, lai aizkavētu Kunga vēstnešus, un viņi nevarēs veikt to, kas tagad vēl ir iespējams. Mums godīgi jāielūkojas savam darbam acīs un iespējami ātri jādodas uzbrūkošā karagājienā. Pēc man dotās Dieva gaismas zinu, ka tumsas spēki darbojas ar dedzīgu enerģiju no apakšas, un zagļa solī sātanam izdodas paņemt tos, kas nav nomodā, kā vilks paņem savu laupījumu. Mums uzticēti brīdinājumi, kas jāizsaka tūdaļ, mums ir darbs, kas jādara tūdaļ, bet visai drīz tas jau būs daudz grūtāk, nekā varam iedomāties. Lai Dievs mums palīdz palikt gaismas straumē, strādāt, cieši raugoties uz Jēzu, mūsu Vadoni, un pacietīgi un neatlaidīgi steigties, lai gūtu uzvaru.
Mūsu piezemētajā, grēka ierobežotajā dzīvē šeit virs zemes lielākais prieks un augstākā izglītība iegūstami kalpošanā. Arī nākamajā pasaulē, kurā nebūs grēcīgajai cilvēcei raksturīgo ierobežojumu, mūsu lielākais prieks un augstākā izglītība atkal būs kalpošanā.
