„Mans bērns, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad Viņš tevi
norāj! Jo, ko Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš
pieņem” Ebrejiem 12:5-6.
Kristus ir mūsu priekšzīme. Viņu pakļāva grūtībām. Viņš panesa
ciešanas. Viņš pazemojās līdz cilvēcībai. Kristus nesa savas nastas,
neparādot nepacietību, neticību, kurnēšanu vai sūdzēšanos. Tāpēc, ka
Viņš bija Dieva Dēls, pārbaudījumi Viņam nekļuva vieglāki. Tevi neskar
tādas nelaimes, grūtības vai sarežģījumi, kas tikpat daudz nebūtu
nomākuši arī Dieva Dēlu; nav tādu bēdu, kurām līdzīgā mērā netika
pakļauta arī Viņa sirds. Viņa jūtas tikpat viegli tika ievainotas kā
tavējās. Un tomēr Viņa dzīvē un raksturā neatklājās ne mazākā vaina.
Viņa raksturs iezīmējās ar morālu pilnību, kurā bija viss, kas vien
patiess, svēts, taisns, šķīsts, patīkams un, kam laba slava.
Dievs mums ir devis pilnīgu un bezvainīgu paraugu. Dievs vēlas tevi
izveidot par spējīgu, panākumiem bagātu strādnieku. Tavam prātam, pēc
Viņa nodoma, jātiek šķīstītam, cēlinātam un paaugstinātam. Ja prātam
ļaus nodarboties ar mazām lietām, tad tas, saskaņā ar nemainīgu likumu,
kļūs arvien vājāks. Dievs vēlas, lai Viņa kalpi paplašinātu savu domu un
darbu plānu robežas, enerģiski izmantojot savus spēkus pie lielām,
cēlinošām un cilvēku paaugstinošām lietām. Tas intelektuālām spējām
piešķirs jaunu elastīgumu. Tāda cilvēka domas paplašināsies, viņa
enerģija mobilizēsies lielu, tālu sniedzošu un varenu darbu veikšanai,
dodoties dziļos un plašos ūdeņos, kur nav ne dibena, ne krasta…
Dievs redz cilvēku sirdis un izprot viņu raksturu, ja arī tie paši
savu stāvokli nenovērtē pareizi. Dievs zina, ka cietīs Viņa lieta un
Viņa darbs, ja netiks izlabotas nepareizības, kas nav pamanītas, un
tādēļ neizlabotas, ir viņos pašos. Kristus sauc mūs par Saviem kalpiem,
ja mēs darām, ko Viņš mums pavēl. Katram cilvēkam nozīmēta īpaša sfēra,
sava vieta un savs darbs, un Dievs neprasa ne vairāk, ne mazāk, kā no
viszemākā, tā no visaugstākā, kā vien piepildīt savu aicinājumu. Mēs
nepiederam paši sev. Mēs, pateicoties žēlastībai, esam kļuvuši Kristus
kalpi. Mēs esam atpirkti ar Dieva Dēla asinīm. – Vēstule 16. 1875. g. 6.
jūnijā, agrākajam Vispasaules savienības vadītājam, vecākajam
sludinātājam Dž.I. Batleram.
[167]
