„To dariet, saprazdami šo laiku, ka jums jau pienākusi stunda celties
no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām
ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu, tāpēc noliksim tumsības
darbus un tērpsimies gaismas bruņās” Romiešiem 13:11-12.
Mēs esam daļa no cilvēces lielā auduma, un savstarpēji, viens otru
iespaidojam ne tikai draudzē. Debesu ģimene ir sasaistīta ar zemes
ģimeni, lai Kristus šai pasaulē kļūtu par varenu spēku. Kā dārgs
mantojums mums jāsavāc visi patiesības dārgakmeņi, kas sniegti sentēviem
un praviešiem, kas uzkrāti no paaudzes uz paaudzi.
Tagadējās un aizgājušo paaudžu svētie iespaidi ir varens Dieva
spēks, kas var stāties pretī ne tikai miesai un asinīm, bet arī valdībām
un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un ļaunajiem gariem
pasaules telpā. Šī laika Dieva ļaudīm dotas visas agrāko paaudžu
priekštiesības un izdevības, un arī lielāka gaisma, kas tiem Dieva darbu
ļauj strādāt daudz spēcīgākā veidā, kā to varēja darīt iepriekšējās
paaudzēs. Šīs priekšrocības prasa atbilstošus augļus. Mūsu pūlēm pavērt
ceļu citiem, jābūt proporcionālām Debesu vērtībai.
Kungs ir tuvu. Debesu saprātīgām būtnēm, savienotām ar svētotām
zemes ietekmēm, jāpasludina trešā eņģeļa vēsts un jābrīdina ļaudis –
visu lietu gals ir tuvu. „Jo vēl mazs brīdis, un tas, kam jānāk, nāks un
nekavēsies” (Ebr. 10:37). Jāsagatavo ļaudis pastāvēšanai Kunga dienā,
un jādara viss, lai viņi varētu pastāvēt. Nopietnu kļūdu izdara tie, kas
drūzmējas vienkopus pilsētās un ciemos. Kas tādā veidā neļauj savam
iespaidam izplatīties arvien plašāk, līdz tiek aizsniegti pasaules
visattālākie apgabali, tie nolaidīgi nestāv savu pienākumu vietā…
Īsi pirms pacelšanās Debesīs, Kristus, lūdzot par Saviem brāļiem,
teica: „Ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu
vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī, un Es
Tevī, lai arī viņi ir viens mūsos, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi
sūtījis” (Jāņa 17:20-21). Ak, kaut šie brīnišķīgie vārdi ar Dieva
pirkstu tiktu ierakstīti katrā sirdī! – Manuskripts 7. 1891. g. 10.
jūnijs. „Kristīgā kalpošana dzīvajā draudzē”.
[171]