„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks – velns – staigā
apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” 1. Pētera 5:8.
Mums ir jācīnās ar viltīgu velnu! Vienīgi Kristus ir varens un var
pilnīgi stāties pretī viņa spēkam, tāpēc mums no mirkļa uz mirkli
vajadzīgs Jēzus. Mēs esam truli un miegaini, ka nesaredzam cilpas, ko
sātans ir izlicis nepiesardzīgām kājām. Tāpēc mums jāzina, kurp mēs
ejam, lai viss, ko darām, tiktu darīts Dievā. Paša „es” te nedrīkst
iejaukties, nedrīkst pacelt savu balsi.
Dvēseļu iznīcināšana ir sātana un viņa pārstāvju parasts darbs uz šī
zemes. Dvēseļu glābšana ir ikkatra Kristus sekotāja darbs, lai arī cik
vājš viņš būtu. Ja savtīgās intereses nostājas pirmā vietā un dvēseļu
glābšana otrajā, vai ja vispār tai netiek ierādīta nekāda vieta, tad
tāds cilvēks strādā sātana pusē, jo tieši viņa izlikšanās ir cilpa, lai
nomaldinātu citus no ceļa, un tie Dieva valstību un Viņa taisnību
neliktu pirmajā vietā. Tādiem cilvēkiem strādāt liek sātans. Dvēseļu
glābšanai vienmēr jāierāda pirmā vieta, jo sātans staigā apkārt kā
rūcošs lauva, meklēdams, kuru tas varētu aprīt. Mums dvēseles jānorauj
no viņa takas. Mums viss skaidri jāparedz un jāizprot, mums jātic un
jāstrādā tā, kā glābjot dvēseli no nāves, zinot, ka bezrūpība no mūsu
puses to var aizraut nāvē.
Misijas darbs – kaut Dievs mums palīdzētu izprast, kas tas ir un kā
mums tajā iesaistīties! Ikkatram misionāram, dzenoties iegūt Kristum
līdzīgu raksturu, pilnīgi jāpieder Kungam. Dievbijības standarts jāpaceļ
augstu. Jāupurē visāda veida kalpošana elkiem. Jāglābj dvēseles, dārgas
dvēseles…
Kad draudze Skotijā pieņēma dažus kompromisa lēmumus, atsakoties no
saviem stingrajiem principiem, bija kāds vīrs, kurš nolēma nekad, ne
vismazākajā lietā nepiekāpties. Viņš pakrita Dieva priekšā uz ceļiem un
lūdza: „Kungs, dod man Skotiju, vai man jāmirst!” Viņa neatlaidīgā
lūgšana tika uzklausīta. Ak, kaut no visām vietām paceltos sirsnīgas
ticības lūgšanas: „Dod man dvēseles, kas iegrimušas maldu gružos, vai
man jāmirst! Ļauj tām atzīt patiesību, kāda tā ir Jēzū!”
Mums savās sirdīs ir jānes nasta par dvēselēm; šī darba labad
jāatsakās no visiem savtīgiem apsvērumiem. Samaksātās Kristus asinis
rāda, cik dārga ir dvēsele. – Vēstule 20. 1883. g. 11. jūnijā. V.C.
Vaitam.
[172]
