„Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos
un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies; vairāties no viņiem!”
Romiešiem 16:17.
Visos pasaules laikmetos ir bijuši cilvēki, kas domā, ka viņiem
jādara kāds darbs Kungam, un kas neciena tos, kurus Kungs līdz šim ir
lietojis. Viņi atsaucas uz Rakstiem nepareizā veidā, viņi tos sagroza,
lai atbalstītu paši savas domas. Lai kādas būtu to cilvēku prasības, kas
atraujas no draudzes organizācijas, lai pasludinātu pašu izgudrotas
teorijas, viņi ar tām kalpo sātanam, lai radītu kādu jaunu viltību
dvēseļu atšķiršanai no tagadējā laika patiesības.
Sargies no tiem, kas ceļas liela pienākuma apziņā, lai apsūdzētu
draudzi! Izredzētie ļaudis, kas ar krūtīm nostājušies pretī pasaules
pretestības vētrai un kas augstu izceļ kājām mītos Dieva baušļus,
uzskatot tos kā svētus un godājamus, tiešām ir pasaules gaisma. Kā
mirstīgs cilvēks drīkst viņus nosodīt un nosaukt draudzi par netikli,
Bābeli, laupītāju bedri, visu nešķīsto un ienīsto putnu mājokli, velna
mājvietu, kas piedzirda tautas ar savas netiklības vīnu, kas biedrojas
ar ķēniņiem un pasaules lielajiem vīriem, kas kļuvusi bagāta ar savas
kārības pārmērībām, sakot, ka viņas grēki uzkāpuši līdz Debesīm un Dievs
pieminējis tās netaisnību? Vai šāda vēsts mums jāpasniedz Septītās
dienas adventistiem? Es jums saku: „Nē!” Dievs nevienam cilvēkam nav
devis šādu vēsti. Lai šie ļaudis pazemo savas sirdis Dieva priekšā un
lai ar patiesi sagrauztu garu nožēlo, ka viņi, kaut uz laiku, bija
nostājušies līdzās brāļu apsūdzētājam, kas tos apsūdz Dieva priekšā
dienām un naktīm…
Pieņemsim, ka maldīgi vērsta vēsts: „Izejta no tās Mani ļaudis” būtu tā, kas ikvienam ir jādzird, bet – uz kurieni lai mēs ejam?
Es jums saku, mani brāļi, Kungam ir labi organizēta ļaužu kopa, caur
kuru Viņš grib strādāt. Tajā starp citiem var atrasties vairāk kā
desmit Jūdasu; tajā var būt straujais Pēteris, kas pārbaudošos apstākļos
aizliegs savu Kungu; tajā var būt ļaudis līdzīgi Jānim, ko Jēzus
mīlēja, bet kurš karsti vēlējās iznīcināt cilvēku dzīvības, izsaucot pār
tiem uguni no Debesīm, lai atriebtos par Kristus un patiesības
apvainošanu. Tomēr Lielais Skolotājs cenšas sniegt pamācošus
norādījumus, lai izlabotu šos pastāvošos ļaunumus. – Manuskripts 21.
1893. g. 12. jūnijs.
[173]
