„Klausieties, mani mīļotie brāļi, vai Dievs tos, kas pasaulei ir
nabagi, nav izredzējis par bagātniekiem ticībā un tās valsts
mantiniekiem, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl” Jēkaba 2:5.
Līdzībā par bagāto vīru un Lācaru Lielais Skolotājs atvelk
priekškaru un rāda, ka Dievs ir visas ticības, visas skaidrības un visas
žēlastības pamats” Manuskripts 81. 1898. g. 23. jūnijā „Bagātais vīrs
un Lācars”.
Jūdi apgalvoja, ka viņi ir Ābrahāma pēcteči, bet, nedarot Ābrahāma
darbus, tie pierādīja, ka nav viņa īstie bērni. Tikai tos, kas garīgi ar
viņu saskaņojušies, var uzskatīt par īstajiem Ābrahāma pēctečiem.
Kristus atzina šo ubagu (Lācaru) kā tādu, ar ko Ābrahāms sadraudzējies
vissirsnīgāk, kaut gan tas piederēja pie šķiras, ko uzskatīja par
zemāku.
Katrai sirdij jāizkopj cilvēcīga līdzjūtība. Tā ir Dieva īpašība, un
no tās nekad nedrīkst atteikties. „Jūs visi esat brāļi” (Mat. 23:8).
Dievs cilvēkiem uzlicis pienākumu izturēties līdzjūtīgi pret saviem
līdzcilvēkiem, palīdzēt trūcīgajiem, ievainotajiem un satriektajiem.
Viņu pašu rīcība ir cilvēkus demoralizējusi, bet kurš starp cilvēkiem
var izprast tā, kā Dievs to saprot, kas ir šīs nelaimes cēlonis?
Šodien mūsu pasaulē ir daudz ievainotu un noskumušu siržu, kurām
vajadzīgs atvieglojums. Kungam ir darba rīki, kam jāpadara gaišāka šo
noskumdināto ļaužu dzīve. Mēs ikviens varam nodot savus talantus (podus)
augļotājam, izkliedējot mākoņus un ļaujot ienākt ticības un cerības
saulstariem no Tā, kurš „tik ļoti pasauli mīlējis, ka devis Savu
vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu
mūžīgu dzīvību”(Jāņa 3:16).
Kristus rādīja, ka tuvojas laiks, kad bagāto stāvoklis, kas nav
dzīvojuši, paļaujoties uz Dievu, mainīsies uz nabagu stāvokli, kuri bija
pastāvīgi paļāvušies uz Dievu. Kas ir trūcīgi ar šīs pasaules mantām,
un tomēr ir pacietīgi ciešanās un uzticas Dievam, kādā dienā tiks
paaugstināti pāri daudziem tiem, kas ieņem visaugstākās vietas, kādas
vien šī pasaule var dot.
Kungs ar mums nerīkojas tā, kā to dara cilvēki. Viņš nodeva Savu
Dēlu par bezgalīgi lielu upuri, lai mantotu mūs Savam kalpošanas darbam,
un līdz ar Savu Dēlu, Viņš mums atdeva visas Debesis. To Viņš darīja,
lai parādītu, cik augstu Viņš vērtē būtnes, kuras viņš radījis. –
Turpat.
[184]
