„Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā
lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus
augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam
mantojumam, kas ir uzglabāts Debesīs jums” 1. Pētera 1:3-4.
Kristus reliģija ir kaut kas vairāk par runāšanu vien. Kristus
taisnība atklājas taisnīgā rīcībā un labos darbos, uz kuriem mūs skubina
tīri un nesavtīgi motīvi. Nekam nederēs ārēja taisnība, ja trūks
iekšēja rotājuma. „Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un
pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības. Ja
mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu, un dzīvojam tumsā, tad
melojam un nedarām patiesību. Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir
gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viņa Dēla Jēzus asinis
šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1. Jāņa 1:5-7). Ja mums nav Dieva
mīlestības un Dieva gaismas, tad mēs neesam Viņa bērni. Ja mēs ar Kristu
nesakrājam, tad mēs izkaisām. Mēs visi atstājam zināmu iespaidu, un šis
iespaids ietekmē citus – tagadējam un mūžīgam labumam, vai mūžīgam
zaudējumam.
Kristus skolā visiem jāmācās pilnveidot kristīgu raksturu un nonākt
vienotībā ar Kristu. Saviem mācekļiem Kristus teica: „Ja jūs
neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā”
(Mat. 18:3). Kristus tiem izskaidroja, ko Viņš ar to ir domājis. Viņš
nevēlējās, lai tie kļūtu bērni saprašanā, bet ļaunumā. Maziem bērniem
nav pārākuma un aristokrātijas izjūtu. Savā izturēšanās veidā viņi ir
vienkārši un dabīgi. Kristus vēlas, lai Viņa sekotāji pierastu
izturēties nemāksloti, lai viss liecinātu par pazemību un līdzību
Kristum. Viņš mums uzlicis pienākumu dzīvot par labu citiem. Viņš atnāca
no karaliskajiem Debesu pagalmiem uz šo zemi, lai parādītu, cik ļoti
Viņu interesē cilvēks. Bezgalīgā cena, kas samaksāta par cilvēka
atpestīšanu, rāda, ka cilvēka vērtība ir tik liela, ka Kristus varēja
upurēt Savu bagātību un godu karaliskajos pagalmos, lai to paceltu no
pazemotā stāvokļa, kādā grēks cilvēku novedis.
Ja Debesu Majestāte varēja darīt tik daudz, lai parādītu Savu
mīlestību uz cilvēku, ko cilvēkam vajadzētu darīt, lai viens otram
palīdzētu tikt ārā no tumsas un ciešanu bedres? – Review and Herald”
1886. g. 22. jūnijā.
[183]
