„Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir
jūsos un, ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev
pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti, tad nu pagodiniet Dievu ar savu
miesu” 1. Korintiešiem 6:19-20.
Pirmos evaņģēlija vēstnešus izsūtīja ar ziņu, ka „Debesu valstība ir
tuvu klāt pienākusi” (Mat. 10:7). Tā skan arī mūsu vēsts šodien. Mums
jāatceras, ka dvēseļu aizsniegšanas darbu nevar aprobežot ar kādu vienu
metodi. Evaņģēliskais ārstnieciskais darbs uz priekšu jāvirza ne pēc
viena cilvēka noteiktajiem paņēmieniem, bet pēc Kristus dziedināšanas
veida. Visam, kas tiek darīts, jānes Svētā Gara zīmogs. Mums jāstrādā
tā, kā strādāja Kristus, tādā pat praktiskā veidā. Tad varēsim justies
droši.
Dievišķajam uzdevumam nav vajadzīgas nekādas reformas. Kristus
patiesības pasniegšanas veidu nav iespējams uzlabot. Strādnieks, kas
savās darba metodēs ieauž lietas, kas valdzina pasaulīgi noskaņotus
ļaudis, domādams, ka tā samazināsies iebildumi pret cilvēkam paredzētā
krusta nešanu, samazina savu iespaidu. Saglabājiet dievbijības vienkāršo
godīgumu! Kunga svētības nepavadīs sludinātājus, kuru runā jūtams
pasaules zīmogs, bet Viņš svētīs tā cilvēka vārdus, kurš mīl patiesas
taisnības vienkāršību.
Mūsu darbam jābūt praktiskam. Mums jāatceras, ka cilvēkam ir arī
miesa, kas jāglābj tāpat kā dvēsele. Mūsu darbs sevī ietver daudz vairāk
par nostāšanos ļaužu priekšā un runāšanu uz tiem. Mums darbā jākalpo
arī ļaužu fiziskajām vajadzībām, ar kādām mēs sastopamies. Mums jāsniedz
veselības pamatlikumi, dziļi iespiežot klausītājos atziņu, ka viņiem
jādara sava daļa savas veselības saglabāšanā.
Lai dvēsele būtu vesela, arī miesai jābūt veselai. Miesas stāvoklis
iespaido dvēseles stāvokli. Kas vēlas būt fiziski un garīgi stiprs, tas
nedrīkst nodoties pārmērībām. Tam jāsargās apgrūtināt savu dvēseli ar
fizisko un garīgo pārslodzi. Dievs cilvēkiem uzlicis par pienākumu
ievērot pareizus pamatlikumus attiecībā uz ēšanu, dzeršanu un ģērbšanos.
Kungs vēlas, lai mēs paklausītu dzīvības un veselības likumiem. Mums
katram būs Viņam jāatbild par savas miesas pareizu kopšanu, lai tā
vienmēr būtu vesela. – Vēstule 123. 1903. g. 25. jūnijs, Edsonam un
Emmai Vaitiem.
[186]
