„Dieva valstība nenāk ārēji redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: „Redzi,
še viņa ir vai tur”, – jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū” Lūkas
17:20-21.
Debesu valstību var just, bet nevar redzēt. Dieva Gara iekšējais
darbs salīdzināts ar saraudzēšanas procesu… Ar šo līdzību Kristus aino
cilvēka sirdi. Patiesības rauga iekšējais darbs atklāsies dzīvē. Sirdij
jātiek attīrītai no Visa netīrā. Cilvēkā jāattīsta rakstura īpašības,
kas viņu darīs derīgu kalpošanai Dievam jebkurā veidā. Procesu, kā raugs
saraudzē miltu masu, kurā to iejauc, mēs neredzam, tomēr tas darbojas,
līdz milti tiek pārvērsti maizes mīklā. Tāda radikāla pārmaiņa jāpaveic
arī Dieva Garam. Netiek piešķirtas jaunas spējas, bet tiek panākta liela
pārmaiņa šo spēju izmantošanā. Dabīgās tieksmes tiek klusinātas un
apspiestas. Rodas jaunas domas, jaunas izjūtas un jauni motīvi. Tomēr,
visām spējām atjaunojoties, cilvēks nepazaudē savu identitāti…
Šajā pārvērtībā Raksti dara lielu darbu. Kristus lūdza: „Svēti tos
patiesībā; Tavi Vārdi ir patiesība” (Jāņa 17:17). Šajā, mums uzticētajā
darbā, mēs strādājam kopā ar Dievu. Dievišķā starpniecība kārto šo
cilvēcīgo darba rīku sadarbību…
Milti, kuros raugs ielikts, attēlo ticīgu, Jēzu pieņemošu sirdi.
Kristus liek parādīties uz āru principiem, kurus vienīgi Viņš var ielikt
cilvēkā iekšā. Pasaule raugās uz šiem cilvēkiem kā uz noslēpumu, ko tā
nevar saprast. Savtīgais, naudu mīlošais cilvēks dzīvo, lai ēstu, dzertu
un priecātos par savu pasaulīgo mantu. Par mūžību viņš nemaz nedomā.
Mūžīgo pasauli viņš izslēdz no saviem aprēķiniem. Bet, kurš pieņem
patiesību un tai tic, tam ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta
dvēseli no visa juteklīgā. Pasaule šos ļaudis nespēj izprast, jo tie
raugās uz mūžīgām realitātēm. Viņos darbojas motīvu spēks, kas pārveido
raksturu. No Debesīm saņemts visu pārvarošs iespaids, darbojas līdzīgi
miltos paslēptam raugam. Ar Savu glābjošo spēku sirdī ienāk Jēzus
mīlestība, lai pārvarētu visu būtni, dvēseli, miesu un garu. –
Manuskripts 82. 1898. g. 26. jūnijā. „Patiesības raugs”.
[187]
