„Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos
gudrus… Stiprini manus soļus ar Savu Vārdu, un lai ļaunums nevalda pār
mani!” Psalmi 119:130-133.
Es redzēju Dieva eņģeli stāvot jums līdzās un rādot uzaugšu. Šis
eņģelis kalpoja jūsu tēvam un mātei, un ir piedāvājis arī jums savu
apsardzību. Taču jūs bieži novēršaties no viņa un tiecaties iet paši pa
saviem ceļiem. Tā jūs atsvešinieties no Dieva…
Laimīgs tas cilvēks, kurš pats atklāj, ka Dieva Vārds ir gaisma viņa
kājām un svece viņa ceļam – gaisma, kas spīd tumšā vietā. Tur ietverti
Debesu norādījumi cilvēkiem. Tomēr daudziem, un ļoti daudziem, nav
neviena vadoņa, kā vien aprobežoto cilvēku domas, aizspriedumi un
kaislības, vai arī viņu pašu mainīgās izjūtas. Viņu prāts pastāvīgi ir
satraukts un svārstīgs. Viņus nepārtraukti moka garīgs drudzis.
Ja jūs sekotu Kristum, tad Dieva Vārds jums būtu kā mākoņu stabs
dienā un kā uguns stabs naktī. Tomēr Dieva gods nav bijis jūsu dzīves
darba galvenais mērķis. Jums ir Bībele. Izpētiet to pats priekš sevis!
Dievišķo norādījumu mācības nedrīkst ignorēt vai sagrozīt. Dievišķais
prāts vadīs tos, kas vēlas tikt vadīti. Patiesība paliek patiesība, un
tā apgaismo visus, kas to meklē ar pazemīgu sirdi. Maldi paliek maldi,
un nekādi pasaulīgas filozofijas plūdi nepadarīs tos par patiesību.
„Jūs esat dārgi atpirkti: tāpēc pagodiniet Dievu savā miesā un savā
garā, kas pieder Dievam” (1. Kor. 6:20, angļu tulk.). Ko Kungs prasa no
Viņa asinīm atpirktā mantojuma? Visas būtnes svētošanu – šķīstumu, kas
līdzīgs Kristus šķīstumam, pilnīgu saskaņu ar Kunga prātu. Kas tad dara
dvēseli skaistu? Tās Būtnes jauko īpašību klātbūtne, kas atdeva Savu
dzīvību, lai atpirktu vīrus un sievas no mūžīgās nāves…
Neviens aicinājums nav tik maigs, neviena mācība tik skaidra,
neviena pavēle tik spēcīga un aizsargājoša, un neviens apsolījums nav
tik pilnīgs, kā tie, kuri norāda grēciniekiem uz Avotu, kas atvērts
cilvēka dvēseles vainas mazgāšanai. – Vēstule 207. 1904. g. 28. jūnijā.
Kādam pazīstamam cilvēkam Betlkrīkā.
[189]
