„Un to godību, ko Tu man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir
viens, tāpat kā mēs esam viens; Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi
viens, lai pasaule atzīst, ka Tu Mani esi sūtījis un viņus esi mīlējis,
kā Tu Mani esi mīlējis” Jāņa 17:22.23. (angļu tulk.)
Ak, kāda mīlestība, kāda nesalīdzināma mīlestība! Kritušās
cilvēcīgās būtnes var tik cieši savienoties ar Kristu, kad tiek
pagodinātas kopā ar Viņu. Uz šīs zemes tie ir gājuši Viņa pēdās,
pūlējušies, kā Viņš ir pūlējies dvēseļu labā, par kurām Viņš nomira, un,
kad Viņš nāks atprasīt tos, kas pieder Viņam, tie ieies Viņa priekšā,
sēdēdami kopā ar Viņu Debesu valstībā pie Viņa galda. Viņš saka: „Kur Es
esmu, tur būs arī Mans kalps” Jāņa12:26.
Cik brīnišķīga ir doma, ka mēs, nožēlojamie, kritušie grēcinieki,
varam kļūt viens ar Kristu, kļūt Viņa dievišķās dabas līdzdalībnieki,
kas Viņa žēlastībā tīrīti, šķīstīti, pagodināti! Mēs varam uzvarēt un
nosēsties līdzās Kristum. Mums jātiek saskaņotiem ar Viņa attēlu. Viņš
mūs mīl, un Viņš mums palīdzēs. Mums bez pretošanās jādodas Viņa rokās.
Mums ir Viņa apsolījums. Mēs satveram tiesības uz Debesu valstību kā
realitāti. Nevienas satveramās tiesības nesaskan vairāk ar Bauslību un
nav vairāk pamatoti izteiktas kā tās, kuras paver Dieva ļaudīm ceļu uz
Debesu dzīvokļiem. Kristus saka: „Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet
Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu,
vai Es jums būtu teicis: „Es noeju jums vietu sataisīt?” Un, kad Es
būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs
pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs” Jāņa 14:1.-3.
Visi, kas vēlas, var šo derības apsolījumu attiecināt uz sevi.
Tiešām dārga cena samaksāta par mūsu izglābšanu – Dieva vienpiedzimušā
Dēla asinis. Kristus izcieta smagus bēdu pārbaudījumus. Viņa cilvēcīgā
daba tika mocīta līdz pēdējai iespējai. Viņš pārcieta cilvēku pārkāpumu
izpelnīto nāves sodu. Viņš kļuva par grēcinieku Vietnieku un Galvotāju.
Savas ciešanu un nāves augli Viņš varēja parādīt, uzceļoties no
miroņiem. Atvērtais Jāzepa kaps sludināja: „Es esmu augšāmcelšanās un
dzīvība. Kas tic Man un dara taisnības darbus, ko Es daru, tiek
taisnoti, svētoti, darīti balti un pārbaudīti. Tie panākuši dievbijību
un ieguvuši mūžīgo dzīvību.”
Vēstule Nr.144, 1903.gada 12.jūlijā, Edsonam Vaitam.
[203]
