„Jūs atceraties, brāļi, mūsu darba pūles; strādādami dienām, naktīm,
lai tikai jūs neapgrūtinātu, mēs jums nesām Dieva labo vēsti” 1.
Tesaloniķiešiem 2:9.
Kaut Pāvils kā čakls skolnieks sēdēja pie Gamaliēla kājām, viņš
apguva arī amatu. Viņš bija mācīts telšu meistars. Jūdi, kā bagātnieki,
tā trūcīgo šķiru pārstāvji, bija paraduši apmācīt savus dēlus un meitas
kādā lietderīgā darbā, lai, pienākot nelabvēlīgiem apstākļiem, viņi
nebūtu atkarīgi no citiem, bet ar iegūtām darba iemaņām paši varētu
rūpēties par savām vajadzībām. Viņi varēja mācīties literatūras nozarē,
tomēr viņiem bija jāapgūst arī kāds amats. To uzskatīja par viņu
izglītības neatņemamu sastāvdaļu.
Par Pāvilu un Akvilu teikts, ka pēc sava amata viņi bija telšu
taisītāji. Sludinot Evaņģēliju, Pāvils strādāja savu amatu kā telšu
taisītājs, un tādā veidā viņš klausītājiem varēja nodot vēl pilnīgākas
zināšanas par Kristu. Viņš strādāja, lai iegūtu līdzekļus iztikai…
Korintā viņš (Pāvils) dzīvoja un strādāja kopā ar Akvilu un
Priskillu, pilnīgāk iepazīstinot viņus ar patiesību. Lielais apustulis
nekaunējās un nebaidījās no darba, un neuzskatīja to kā pazemojošu viņa
īstajam sludināšanas darbam…
Vīru un sievu atbalstīšana slinkumā ar personīgām dāvanām vai
draudzes naudām skubina tos uz grēcīgiem ieradumiem, un no tādas rīcības
vajadzētu apzinīgi izvairīties. Ikkatrs vīrs, katra sieva un katrs
bērns būtu sagatavojams veikt praktisku, lietderīgu darbu. Visiem
vajadzētu apgūt kādu amatu. Tas var būt telšu taisītāja amats vai kāds
cits darbs, bet visiem vajadzētu mācīties mērķtiecīgi izlietot savus
miesas locekļus. Dievs ir labprātīgs palielināt visu to iemaņas, kas
radināsies būt čakli.
Ja fiziski veselam cilvēkam ir īpašums un viņam sevis uzturēšanai
nav vajadzīgs strādāt, tad tomēr viņam vajadzētu strādāt līdzekļu
iegūšanai Dieva lietai un Viņa darba atbalstīšanai. „Lai viņš savā darbā
nav kūtrs, bet lai ir dedzīgs garā, gatavs kalpot Kungam”. Romiešiem
12:11. Dievs svētīs visus, kas rūpēsies, lai viņu iespaids uz citiem
šajā ziņā būtu pareizs.
Manuskripts Nr.93., 1899.gada 13.jūlijā.
[204]
