„Mans dēls, ievēro Manus Vārdus, un lai tava auss noliecas Manai
runai pretī!…Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un zāles visai viņu
miesai, kas dziedina” Salamana pamācības 4:20-22.
Maldīgos uzskatus, kas kļūdīgas audzināšanas rezultātā radušies
ģimenē, bērni ir nodevuši bērnu bērniem, nostiprinot savas iegribas
apmierinošus ieradumus, kas cilvēku tūkstošiem sagrāvuši veselību. Mūsu
sanatorijām jābūt vietām, kur daudzus cilvēkus varētu apmācīt lietās,
kas attiecas uz dzīvību un veselību. Liela vērība jāpiegriež ēšanas
ieradumiem, lai neviens neslimotu ēstkāres dēļ. Kungam nepatīk, ka Viņa
ļaudis, kas atpirkti ar Viņa mīļotā Dēla asinīm, neapdomīgi nodara sev
ļaunu ar nepareiziem dzīves ieradumiem. Ejot caur šo pasauli, mums
vajadzētu censties pamācīt visus, kas grib tikt pamācīti, kā izvairīties
no sevi lutinošiem ieradumiem un kā tos pārvarēt.
Ja ticam Jēzum Kristum, tad mums jācenšas apgūt zināšanas, kā
uzturēt smadzenes skaidras un darbīgas, lai no mūsu iespaida nekas
nepazustu. Mums jācenšas kļūt Dieva līdzstrādniekiem, saglabājot mūsu
organismu tādā stāvoklī, ka mūsu kalpošanas darbs būtu pilnīgs.
Nepareiza izturēšanās pret gremošanas orgāniem, no kuriem tik lielā mērā
atkarīga visas būtnes labklājība, tiešām ir nožēlojama gudrība. Ja
traucējumi ir kuņģī, tad traucētas ir arī domas un samazinās smadzeņu
nervu spēks. Tāpēc veselīga dzīves veida zinātnes apgūšana, nepārtraukta
uztura jautājumu apgūšana un apzinīga pieeja šai lietai kļūst par
reliģisku pienākumu ikkatram cilvēkam.
Apustulis Pāvils mums saka, ka mēs nepiederam paši sev, ka mēs esam
dārgi atpirkti. Ja mēs patiesi mīlam To, kas atdeva Savu dzīvību mūsu
labā, tad izvairīšanās no slimībām mums jāsaprot kā svinīgs pienākums…
Kārdināšanas spēks attiecībā uz nodošanos samaitātai ēstkārei
mērojams tikai ar Kristus ilgajām ciešanām Viņa garajā gavēnī tuksnesī.
Kristus zināja, ka pestīšanas plāna izvešanai Viņam atpirkšanas darbs
jāsāk tieši tur, kur sākās grēks. Tādam jābūt arī mūsu piedzīvojumam.
Mūsu reformas darbs jāsāk tieši tur, kur deģenerācija visasāk izjūtama.
Vēstule Nr.218, 1908.gada 16.jūlijā, kādam Savienības priekšniekam.
[207]
