„Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mateja 5:16.
Dvēselē uzņemtā patiesība atklāsies apdomīgā dzīvē. Nebūs redzama
vieglprātīga uzvedība un nepienācīga familiaritāte. Ja ikviens, kas sevi
sauc par Dieva bērnu, koptu laipnības un mīlestības garu, bēgot no
zemiskām domām un uzmanības parādīšanas nevietā, un veltītu savus Dieva
dotos spēkus patiesības izplatīšanai, cenšoties glābt dvēseles, kāda
spoža un neizgaistoša gaisma tad mirdzētu pasaulē!
Ja mēs ticam, ka vienīgi Kristus ar Savu nesalīdzināmo mīlestību
spēj glābt dvēseles, cik sirsnīgi tad ikvienam vajadzētu turēties pie
Kristus, daudz lūgt, kā Kristus to darīja, un dzīvā ticībā daudz prasīt
Viņa vārdā, lai saņemtu un būtu labprātīgi izlietot un paši tikt
izlietoti, ka mantotu dvēseles Kristum. Lai visi, kas sevi sauc par
kristiešiem, atver savas sirds durvis Viņa Garam un Viņa žēlastībai, tad
Kristus miers tādā mērā valdīs viņu sirdī un atklāsies viņu raksturā,
ka izbeigsies visas nesaskaņas, visi strīdi, visas sacensības, visas
košanas un vienam otra aprīšanas, un visas tieksmes pēc pārākuma.
Visspēcīgāk un vissirsnīgāk izpaudīsies vēlēšanās dzīvot Kristus dzīvi.
Mums jāpārstāv Viņa žēlastības Gars, nedodot nevienam izdevību, sekojot
mūsu priekšzīmei, darīt kaut ko sliktu.
Jēzus bija pieklājīgs un labvēlīgs. Viņš bez ierunām paklausīja
visiem Sava Tēva Baušļiem, neprasot padomu savtīgām interesēm un
ērtībām. Mums pietiek, ja zinām, ka runājis ir Dievs, un, ja zinām Viņa
gribu, kā tā atklāta Viņa Vārdā, tad mums tai jāpaklausa.
Pasaules Pestītājs runā uz mums; klausīsimies, ko Viņš saka:
„Svētīgi ir tie, kas Viņa Baušļus dara, lai viņiem ir tiesības pie
dzīvības koka, un lai var ieiet caur vārtiem pilsētā” Atklāsmes 22:14.
Tad tie, kas izprot Dieva prasības, kā tās atklātas Viņa Vārdā, bet
atvaino savu nolaidību vai stūrgalvību Dieva prasību nonicināšanā, ar
savu rīcību rāda, ka uz viņiem neattiecas apsolījums, kas dots ar
paklausības nosacījumu. Viņi nav tie, kuriem būs tiesības uz dzīvības
koku, bet pieskaitīti stūrgalvīgajiem Dieva Likumu pārkāpējiem, uz
kuriem Jēzus teiks: „Atkāpieties no Manis, visi jūs. Netaisnības
darītāji” Lūkas 13:27. - Manuskripts Nr.15, 1885. gada 17. jūlijā,
„Nesvētījošos strādnieku iespaids”.
[208]
