„Tad Tas aizskāra viņa acis un sacīja: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības” Mateja 9:29.
Mums, Dieva bērniem, pienākas runāt par ticību, bet ne par šaubām.
Mums Kungā jābūt priecīgiem un cerību pilniem. Neskatīsimies uz
apkārtesošajām tumšajām lietām, bet skatīsimies uz To un ticēsim Tam,
Kuru Dievs devis pasaulei, lai glābtu mūs no grēkiem! Kristus mūs glābj,
iedvešot mūsu sirdīs ticību un pārliecību patiesībai. Patiesība dara
mūs brīvus, un, kurus Dēls atbrīvo, tie tiešām ir brīvi. Pagodināsim
Dievu, parādot aizvien lielāku uzticību un paļāvību, ka Viņš pieņems
ikvienu dvēseli, kas godīgi un no sirds kalpos Viņam!
Mēs esam Kunga mazie bērni, un mums vajadzīga Viņa vadība un Viņa
uzturošais spēks. Ja mēs apgūsim Jēzus laipnības, pacietības un
mīlestības mācības, mēs kļūsim par svētību visiem, ar ko satiksimies.
Kungs vēlas, lai mēs priecātos par Viņa apsolījumiem un pateiktos Viņam
domās vairāk, kā mēs to darām. „Kas pateicību upurē, tas tur Mani godā”
Psalmi 50:23. Mācīsimies pateikties Dievam par Viņa brīnišķo
pretimnākšanu cilvēcei un Viņa lielo mīlestību!
Dieva vienpiedzimušais Dēls piekrita atstāt Debesu pagalmus un nākt
uz mūsu pasauli, lai dzīvotu kopā ar nepateicīgiem ļaudīm, kas atraidīja
Viņa laipno žēlastību. Viņš bija ar mieru dzīvot nabadzībā, izturēt
ciešanas un pastāvēt kārdināšanās. Viņš kļuva sāpju Vīrs, Kas pazīst
bēdas. Un Dieva Vārds ziņo: „Mēs it kā paslēpām savas sejas no Viņa”
Jesajas 53:3. (angļu tulk.)
No Viņa paša mācekļiem Pēteris Viņu aizliedza, un Jūdass Viņu
nodeva. Ļaudis, kurus Viņš nāca aplaimot, Viņu atmeta. Tie Viņu
apkaunoja un sagādāja Viņam neizsakāmas ciešanas. Galvā Viņam uzlika
ērkšķu vainagu, kas iespiedās svētajos deniņos. Tie sita Viņu, un tad
pienagloja pie krusta. Un visa tā vidū neviena žēlaba neizlauzās no Viņa
lūpām.
Kristus panesa visas šīs ciešanas, lai iegūtu tiesības piešķirt
mūžīgo dzīvību visiem, kas ticēs Viņam. Ak, domājot par to, es saprotu,
ka no manām lūpām nekad nevajadzētu izlauzties nevienai žēlabai…
Kad mums iet grūti, tad padomāsim par to, cik mūsu pestīšana izmaksāja Visuma Dievam.
Vēstule Nr. 232, 1908.gada 26.jūlijā, ASV dienvidu štatu darbiniekiem, brālim un māsai Heiriem.
[217]
