„Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, proti, Jēzus Kristus” 1. Korintiešiem 3:11.
Ļaudis, sēžot kalna nogāzē un klausoties Kristus Vārdus, varēja
redzēt ielejas un aizas, caur kurām ceļu uz jūru atrada kalnu straumes.
Vasarā šīs straumes bieži izzuda, atstājot savā vietā tikai sausas un
putekļainas gultnes. Bet, kad kalnos sāka plosīties ziemas vētras, šīs
upes kļuva par trakojošām straumēm, kas reizēm pārpludināja ielejas un
aizrāva sev līdz visu, kas gadījās ceļā. Tad bieži zaļajā līdzenumā
uzceltās zemnieku būdiņas, kas šķietami atradās ārpus visām briesmām,
tika aizrautas nevaldāmajiem ūdeņiem līdzi. Bet augstu kalnos atradās
mājas, kas bija celtas uz klints. Dažās vietās šai zemē mājokļi tika
celti pilnīgi uz akmeņiem, un daudzi no tiem pretojās vētrām tūkstošiem
gadu ilgi. Šīs mājas cēla ar lielu piepūli un pārvarot dažādas grūtības.
Tās nebija tik viegli aizsniedzamas, un vietām, kur tās atradās, bija
grūtāk piekļūt kā zālainajiem līdzenumiem Šīs mājas bija celtas uz
klints un vēji, vētras un plūdi velti ap tiem trakoja.
Kas dzird Kristus Vārdus un paklausa tiem, tie ceļ uz klints, un,
vētrām nākot, viņu nams nesagrūst. Viņi caur ticību Jēzum Kristum iegūst
mūžīgo dzīvību. Bet, kas dzird Viņa Vārdu un tomēr neklausa, tie ceļ uz
nedroša pamata, ko var pielīdzināt smiltīm, un lietus piemeklējuma
laikā tie aiziet bojā.
Ja Ādams un Ieva būtu ņēmuši vērā viņiem sākumā teiktos Dieva
Vārdus, tad tie nebūtu pazaudējuši savu sākotnējo stāvokli. Mūsu
Pestītājs stājās pretī daudz stiprākām un viltīgākām kārdināšanām par
tām, kādas bija jāiztur Ādamam, un Viņa vienīgais ierocis bija tas, kas
pieejams visiem – Dieva Vārds. Kad sātans nāca pie Kristus, Viņam
jūtoties vājam, un teica, lai Viņš apmierina Savu izsalkumu, pārvēršot
akmeņus maizē, ar to pierādot, ka Viņš ir Dieva Dēls, Kristus atbildēja:
„Stāv rakstīts: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda,
kas iziet no Dieva mutes” Mateja 4:4.
Mēs visur sastopamies ar dažādām maldu mācībām, un, ja nebūsim
iepazinušies ar to, ko saka Kristus, tad mēs tiksim aizvilti no pareizā
ceļa. - Manuskripts Nr.27, 1886. gada 25.jūlijā, „Celšana uz Klints”.
[216]
