„Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību
tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu
par rūgtu! Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai
paši savās iedomās” Jesajas 5:20-21.
Kungs prasa, lai ikkatrs stāvētu sava pienākuma postenī un darītu
tieši to darbu, kuru Kungs norādījis, ka tam jātiek padarītam. Lai
ikkatrs uz priekšu ietais solis tiek ievadīts ar pazemīgām un nopietnām
lūgšanām! Patiesībai jāizplatās kā gaismu izplatošam starmetim. Kas ir
patiesības aizstāvji, tiem jārīkojas kā ļaudīm, kas pilnīgi atmodušies…
Kristus pasludina bēdas visiem, kas pārkāpj Dieva Likumus. Savā
laikā Viņš pasludināja bēdas rakstu mācītājiem, jo tie savu varu
izmantoja to apbēdināšanai, kas no viņiem gaidīja taisnību un tiesu. Kas
Dieva likumu nobīdīšanu malā uzskata par nieka lietu, un kas neatšķir
labu no ļauna, kaut arī viņi vārda pēc būtu draudzes locekļi, pār tiem
nāks visas briesmīgās grēka sekas.
Ainojumos, ko Kungs man devis, es redzēju ļaudis, kas seko savām
iegribām, nepareizi attēlojot patiesību, pazemojot savus brāļus un
sagādājot tiem grūtības. Tagad tiek veidoti raksturi, un cilvēki izvēlas
nostāties vai nu Kunga Jēzus Kristus pusē, vai sātana un viņa eņģeļu
pusē. Kungs aicina visus, kas grib būt godīgi un paklausīt Viņa
likumiem, iziet un neuzsākt nekādus kontaktus ar tiem, kas nostājušies
ienaidnieka pusē. Pret viņu vārdiem rakstīts: „Tekel – tu esi svērts
svaru kausā un atrasts par vieglu” Daniela 5:27…
Daudzi cilvēki izliekas morāli bezvainīgi, tomēr viņi nav kristieši.
Viņi ir pievilti un nespēj saprast, ko nozīmē būt īstam kristietim.
Viņu raksturos atrodas piemaisījumi, kas iznīcina zelta vērtību, un
viņiem nevar uzspiest dievišķās atzinības zīmogu. Tiem jātiek atmestiem
kā netīram un bezvērtīgam metālam.
Mēs paši no sevis nevaram izveidot pilnīgu, morāli nevainīgu
raksturu, bet mēs varam pieņemt Kristus taisnību. Mēs varam būt
dievišķās dabas līdzdalībnieki un izbēgt no samaitātības, kas ir pasaulē
caur iekāri. Kristus mums atklājis pilnīgu priekšzīmi, kādiem mums kā
Dieva dēliem un meitām jābūt. - Vēstule Nr.256, 1906.gada 1.augustā,
„Maniem brāļiem sludinātājiem Austrālijā”.
[223]
