„Mēs esam darīti par skatu spēli pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem” 1. Korintiešiem 4:9.
Kungs ir labs un ļoti slavējams. Mācīsimies Viņu slavēt ar savu
balsi un atzīsim, ka mēs vienmēr atrodamies augsti stāvošu personu
sabiedrībā – Dieva un Viņa Dēla, Jēzus tuvumā. Mēs esam skatu spēle
nekritušajām pasaulēm, eņģeļiem un mūsu līdzcilvēkiem. Šī atziņa liks
mums rīkoties kā Kungs mums pavēl, un darīt to pareizā sirds stāvoklī.
Būsim modri lūgšanās! Tas mums palīdzēs saprast, ka atrodamies
Kristus, mūsu dvēseļu Vadoņa, pārraudzībā. Viņš apveltīs mūs ar nelokāmu
mērķtiecību, apvaldītām, Kristum līdzīgām, tieksmēm un veselīgu
spriedumu, ļaujot mums runāt skaidri, un tomēr laipni. Laika vispār ir
pārāk maz, lai mēs justos nelaimīgi. Mēs, mīļais brāli un māsa,
tieksimies pēc priecīga gara noskaņojuma, jo mēs zinām, ka mums ir
mīlošais Pestītājs, kurš mūs svētīs un aplaimos, ja mēs priecāsimies par
Viņa klātbūtni mūsu sirdīs.
Mēs nevaram atļauties izlietot valodas dāvanas tādā veidā, kas
nevienam nedotu kādu labumu. Dieva Vārds noregulē mūsu jūtu avotu un
mūsu savstarpējo izturēšanos, bet sirds stāvoklis noregulē iekšējās
dzīves principus. Šķīsti, neliekuļoti principi liks runāt un rīkoties
pareizi. Mūsu spējām jāpieaug, vai arī tās arvien vairāk samazināsies.
Mums jābūt Kristus mazajiem bērniem, kas mācās no Viņa. Mums pilnīgi
jātic mūsu sludinātajai patiesībai un jāīsteno tā dzīvē, rādot, ka visu
lietu gals ir tuvu. Mums katru brīdi jābūt sagatavotiem skatīt brīnišķo
notikumu norisi. Ik dienas mums no jauna jāveltī sava dzīve kalpošanai
Kungam, un jāatver sirds durvis Debesu Viesa uzņemšanai un Viņa
mīlestības baudīšanai.
Naktī es daudz lūdzu, lai vairāk varētu izprast sava Pestītāja
mīlestību. Kaut arī es nekad neatļaujos no sirds pazaudēt Viņa
mīlestības izjūtu, tomēr es ļoti vēlos, lai tā kļūtu arvien lielāka,
līdz par mani varētu teikt: „Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi” (Kol.
2:10).
Runāsim vienmēr priecīgus vārdus un nekad neatļausim pār lūpām
izlauzties kādam dusmīgam vārdam! Tāds vārds var ievainot kādu nabaga
dvēseli, kas visiem spēkiem tiecas pēc dzīvošanas Debesu atmosfērā. –
Vēstule 185. 1903. g. 17. augusts, vec .sl. S.N. Haskelam un viņa dzīves
biedrei.
[239]
