„Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā,
īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru” Efeziešiem 4:13.
Ja Kristus sekotāji nopietni un dedzīgi meklētu gudrību, tie tiktu
ievadīti bagātos patiesības laukos, kas viņiem pilnīgi nepazīstami. Kas
nodosies Dievam tikpat pilnīgi kā Mozus, to tikpat droši vadīs Dieva
roka, kā tika vadīts lielais Israēla vadonis. Tas var būt vienkāršs un
šķietami neapdāvināts cilvēks, bet ja viņš ar mīlošu un paļāvīgu sirdi
paklausīs katram dievišķās gribas norādījumam, tad viņa spēki tiks
šķīstīti, kļūs cēlāki un apgarotāki, un viņa spējas palielināsies.
Vērtējot dievišķās gudrības pamācības, viņam tiks uzticēti svēti
uzdevumi; viņš tiks stiprināts izveidot savu dzīvi par godu Dievam un
par svētību pasaulei…
Šajā laikā daudzi ir tikpat nezinoši par Svētā Gara darbu pie
cilvēka sirds, kā tas bija ar ticīgajiem Efezā (skat. Apustuļu darbi
19:1-6), un tomēr neviena patiesība Dieva Vārdā nav skaidrāk izklāstīta.
Par šo tēmu runājuši pravieši un apustuļi. Kristus Pats pievērš mūsu
uzmanību stādu valsts augšanai, ilustrējot ar to Viņa Gara darbu garīgās
dzīvības uzturēšanā. Vīna koka sula, paceldamās no saknēm, nonāk zaros,
uztur augšanu un gādā par ziedu un augļu rašanos. Tā arī dzīvību
dodošais Svētā Gara spēks, nākdams no Pestītāja, ieplūdīs dvēselē. Tas
pamodina jaunus motīvus un jaunas intereses un noved domas paklausībā
Dieva gribai, darot saņēmēju spējīgu nest skaistos svēto darbu augļus.
Šīs garīgās dzīvības Autors paliek neredzams. Dzīvības piešķiršanas
un uzturēšanas metodes cilvēcīgā filozofija nav spējīga saprast. Tomēr
Gara darbs vienmēr saskan ar rakstīto Vārdu. Garīgā pasaule līdzinās
fiziskajai pasaulei. Fizisko dzīvi no mirkļa uz mirkli uztur dievišķais
spēks, tomēr tā netiek uzturēta tieša brīnumdarba veidā, bet ar svētību
izlietošanu, kas noliktas mūsu sniedzamības robežās Tā arī garīgā
dzīvība tiek uzturēta, izmantojot līdzekļus, ko mums sniedz Aizgādība.
Ja Kristus sekotājs grib aizsniegt „īsto vīra briedumu, Kristus diženuma
pilnības mēru” (Ef. 4:13), tad viņam jāēd dzīvības maize un jādzer
glābšanas ūdens. - „Review and Herald”, 1911. gada 31. augustā.
[253]
