„Un Viņš sacīja uz visiem: „Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai
aizliedz sevi, ik dienas lai ņem uz sevi krustu un staigā Man pakaļ”
Lūkas 9:23.
Pirmdienas rītā sapulce teltī sākās pussešos. Es runāju apmēram
trīsdesmit minūtes par taupību, iegādājoties drēbes un izlietojot
līdzekļus. Draud briesmas, ka Kunga līdzekļu izlietošanā mēs varam kļūt
bezrūpīgi un neapdomīgi. Jaunajiem sludinātājiem, kas iesaistās
sludināšanas darbā teltīs, vajadzētu būt uzmanīgiem un izvairīties no
lieliem izdevumiem. Darbam rodas daudz vajadzību līdz ar telšu uzcelšanu
jaunos laukos un misijas pasākumu paplašināšanos. Šajās lietās jāievēro
visstingrākā taupība, un tomēr bez skopuma pazīmēm…
Mūsu rīta sapulce tika noturēta teltī. Es atkal runāju trīsdesmit
minūtes par patiesu svētošanos, kas nav nekas cits, kā ikdienas miršana
sev un ikdienas saskaņošanās ar Tēva prātu. Pāvila svētošanās izpaudās
ik dienas cīņā ar savu „es”. Viņš saka: „Es mirstu ik dienas”
1.Kor.15:31. Viņa prāts un viņa tieksmes ik dienas stājās pretī
pienākuma apziņai un Dieva gribai. Apņēmies nesekot savām tieksmēm, viņš
darīja Dieva prātu, lai cik nepatīkams un krustā sitošs tas bija viņa
dabai. Iemesls, kāpēc šajā laikā daudzi dievbijības dzīvē negūst lielus
panākumus, slēpjas apstāklī, ka viņi paši savu gribu tur par Dieva
gribu. Viņi dara tieši to, ko grib paši, bet glaimo sev, ka ir
saskaņojušies ar Dieva gribu. Viņi visās lietās izpatīk paši sev, un ar
savu „es” tiem nav nekāda cīņa.
Daudzi no sākuma labi cīnās pret savtīgajām tieksmēm pēc izpriecām
un ērtībām. Viņi ir patiesi un sirsnīgi, bet ilgstošā ikdienišķā miršana
un nepārtrauktais nemiers sakarā ar pretošanos sātana kārdināšanām
viņus nogurdina. Pie tam kūtrums izliekas tik patīkams, un miršana sev
tik atbaidoša, ka viņi aizver miegainās acis un nepretojoties padodas
kārdināšanām.
Ļaudīm, kas saskaņojas ar pasauli, Dieva Vārdā nav paredzēts nekāds
salīdzinājums. Dieva Dēls skaidri pateica, ka Viņš varētu visus cilvēkus
vilkt pie Sevis, tomēr Viņā nav nācis pasauli ieaijāt miegā un atnest
mieru, bet gan zobenu. Kristus sekotājiem jāstaigā Viņa brīnišķās
priekšzīmes gaismā un, izceļot Evaņģēlija standartu un prasības, mums
pastāvīgi jācīnās ar savu „es”, upurējot jebkuras ērtības un savtīgās
tieksmes, lai arī kā būtu jāpūlas un jācieš. - Vēstule Nr.49a, 1878.gada
30.augustā.
[252]
