„Tevi, Tu, manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku” Daniela 2:23.
Šajā sātanisko brīnumdarbu laikā, lai piekrāptu, ja iespējams, pat
izredzētos, tiks sludinātas, kā arī praktizētas visāda veida viltības.
Lai ticīgie neko nesaka sātana varas izcelšanai. Kungs iezīmēs Savus
baušļus turošos ļaudis ar īpašām Savas labvēlības pazīmēm, ja tie tiks
veidoti no Viņa Gara un nostiprināti vissvētākajā ticībā, stingri
klausīdami Viņa vārda balsij.
Pazemosim savas dvēseles Dieva priekšā! Strādāsim, domādami tikai
par Viņa godu! Lai no mūsu lūpām pastāvīgi plūst slava un teikšana, jo
Viņa dāvinātās svētības ik dienas ir jaunas, un tās vajadzētu pieņemt ar
pateicību. Dievs ir iecietīgs un ļoti žēlīgs. Ja Viņš rīkotos ar mums
pēc mūsu stūrgalvības, pēc mūsu ģeķīgā un nenoteiktā izturēšanās veida
un pēc mūsu nepastāvības, kur tad mēs būtu? Bet „Jo Viņš zina, kādi
radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi” Ps. 103:14.
Atceries, ka neviena cilvēcīga būtne viena pati nav spējīga pastāvēt
viltīgā ienaidnieka priekšā!
Ja mēs pastāvēsim Kunga lielajā dienā kopā ar Kristu kā mūsu
Patvērumu un mūsu stipro Pili, tad mums jānoliek visa skaudība un visa
tiekšanās pēc pārākuma. Mums pilnīgi jāiznīcina šo nesvēto lietu
saknes., lai tās nekad vairs nevar atplaukt un zelt. Mums pilnīgi
jānostājas Kunga pusē…
Meklē taisnību un nostājies zem Visvarenā lielā vairoga! Dievs tevi
aicina, lai tu Viņu meklētu ar pazemīgu sirdi. Lasi Dāniēla lūgšanu un
pārdomā, vai tavi piedzīvojumi izturēs uguns pārbaudi! Kungs bagāti
svētīs tos, kas pazemosies Viņa priekšā…
Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ļaudis, kas nezina, ko nozīmē staigāt
kopā ar Dievu, mūs nosaldē līdz nāvei… Mēs nedrīkstam atļauties
ielaisties strīdā. Mums jārunā vārdi, kas atbalsta mieru, žēlastību un
patiesību. Mums uzcītīgi jāpārmeklē savas sirdis, pazemojoties Dieva
priekšā. Mums jāciena mūsu brāļi, bet viņi nav jāliek tai vietā, kur
jāatrodas Dievam, jo viņi ir tikai cilvēki. - Vēstule 195. 1903. g. 6.
sept., V.C Vaitam.
[259]
