„Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” 1. Korintiešiem 10:12.
Tieši pirms Pētera krišanas Kristus viņam teica: „Sīmani, Sīmani,
redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus” Lūk.22:31.
Cik patiesa bija Pestītāja draudzība pret Pēteri! Cik līdzjūtīgs ir
šis Viņa brīdinājums! Tomēr tas Pēteri aizvainoja. Būdams apmierināts
pats ar sevi, Pēteris pašpaļāvīgi paziņoja, ka viņš to nekad nedarīs, no
kā Kristus viņu brīdināja. Viņš sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar Tevi
iet cietumā un nāvē” 33.p. Šī pašpaļāvība bija viņā bojāeja. Viņš
kārdināja sātanu, lai tas kārdinātu viņu, un viņš krita, viltīgā
ienaidnieka viltības pārvarēts. Kad Kristum viņš visvairāk bija
vajadzīgs, Pēteris nostājās ienaidnieka pusē un atklāti aizliedza savu
Kungu…
Dauzi šodien stāv, kur stāvēja Pēteris, kad tas pašpaļāvīgi ziņoja,
ka neaizliegs savu Kungu. Savas pašapmierinātības dēļ viņi kļūst par
vieglu laupījumu sātana viltībai. Kas atzīst savu vājumu, tie uzticas
spēkam, kas augstāks par viņiem pašiem. Un kamēr tie raugās un Dievu,
sātanam nav nekādas varas pār viņiem, bet viegli tiek pārvarēti tie, kas
uzticas paši sev. Atcerēsimies, ka, ja mēs neņemsim vērā Dieva sniegtos
brīdinājumus, mūs sagaida krišana. Kristus nepasargās no ievainojumiem
to, kas bez pavēles nostājas uz ienaidnieka zemes. Viņš atļauj
pašapmierinātajam cilvēkam, kas rīkojas tā, it kā viņš zinātu vairāk par
savu Kungu, iet tālāk savā iedomātajā spēkā. Tad seko ciešanas un
sakropļota dzīve, vai varbūt pilnīga sakāve vai nāve.
Karā ienaidnieks izmanto ļaužu vājākās vietas un tur viņš vērš savus
visnežēlīgākos triecienus. Kristieša nocietinājumos nedrīkst būt vāju
vietu. Viņam jāaizbarikādējas ar balstiem, ko Raksti sniedz tam, kas
dara Dieva prātu. Kārdinātā dvēsele uzvarēs, ja tā sekos Kristus
priekšzīmei. Kurš kārdinātājam stājas pretī ar vārdiem: „Stāv rakstīts”,
var justies drošs „Tā saka Kungs” aizsardzībā.
Kungs atļauj saviem bērniem krist, un tad, ja viņi nožēlo savu
nepareizo rīcību, Viņš palīdz tiem nostāties izdevīgākā stāvoklī. Kā
uguns šķīstī zeltu, tā Kristus ar kārdināšanām un pārbaudījumiem šķīsta
Savus ļaudis. - Manuskripts 115. 1902. g. 7. sept., „Pašapmierinātības
briesmas”.
[260]
