„Stāv rakstīts…, atkal stāv rakstīts…, jo stāv rakstīts” Mateja 4:4.-10.
Daži, kurus agrāk Dievs bija pagodinājis, vēlāk sapinās sātana
valgos. Viņi tika brīdināti par tiem draudošajām briesmām, bet,
atteikdamies uzklausīt sūtītos brīdinājumus, tie tika piekrāpti arvien
vairāk, līdz beidzot tie jau cīnījās pret Kungu un Viņa strādniekiem.
Kas stāv uz mūžīgās patiesības klints, reizēm sastapsies ar tādu
pretestību, kas prasīs ļoti izšķirīgu rīcību. Tādās reizēs rūpīgi
apsveriet ikkatru vārdu, lai neievainotu tās dvēseles, kurām jūs gribat
palīdzēt. Valdiet savu mēli kā ar iemauktiem! Atcerieties, ka Dievs jums
nav uzdevis savu brāļu tiesāšanas darbu!…
Apkopojiet visus Dieva Vārdā esošos iepriecinājumus un
iedrošinājumus, un pasniedziet tos dvēselēm, kas cīnās ar sarežģījumiem
un grūtībām. Nekad pieviltajiem neizsakiet krusai līdzīgas apsūdzības!…
Sastopoties ar ienaidnieku tuksnesī, Kristus uz ļaunajiem
iečukstējumiem atbildēja: „Stāv rakstīts.” Kad sātans nekaunīgi
apgalvoja, ka viņam piederot visa pasaule un aicināja Kristu to pielūgt
kā dievu. Kristus, Kurš ar vienu vārdu varēja piesaukt sev palīgā eņģeļu
leģionus, tikai sacīja: „Atkāpies sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs
Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot” Mat.4:10. Šīs cīņas
spraigumu mēs izprotam tikai daļēji. Likās, ka Pestītājs mirs šajā
kaujas laukā, tomēr Viņš izturēja nekrietnā ienaidnieka triecienus. Viņa
rūpīgi izvēlētie vārdi bija tikpat asi kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Sātans bija pilnīgi atsists. Viņš saprata, ka Dzīvības Lielkungu nevar
piekrāpt ne ar kādu viltību.
Tagad mēs atrodamies kaujas laukā… Pētīsim Dieva Vārdu!…
Visiem, kas tic Viņam, Kristus dos spēku kļūt par Dieva bērniem. Kas
tādā veidā kļūst par ķēnišķīgās ģimenes locekļiem, tie dzīvos Tam, kurš
kļuva par viņu grēku salīdzinātāju. Arvien vairāk iepazīstoties ar
patiesību, viņu kājas nostāsies uz droša pamata. Šo pamatu zem viņu
kājām nevar izskalot ne vētras, ne plūdi… - Vēstule 289. 1905. g. 13.
sept., „Maniem brāļiem, sludinātājiem”.
[266]
