„Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies, mums
būtu drošs prāts un mēs, Viņam atnākot, nepaliktu kaunā” 1. Jāņa 1:28.
Daudzi domā kādreiz kļūt par kristiešiem, bet tūlīt sākt tādu dzīvi
negrib… Atdodot savas dzīves labāko daļu ienaidniekam, jūs ne tikai paši
daudz zaudējat, bet ieaudzināt arī saviem bērniem nevērību pret mūžīgām
lietām. Priekšzīme, ko viņi saņem no jums, virza viņus uz nepareizo
pusi. Jūsu nevīžība nolaupa viņiem tieši tās zināšanas, kuru pasniegšanu
viņiem Dievs jums uzlicis par pienākumu, lai tie varētu iemācīties
mīlēt un godāt Dievu un paklausīt Viņa prasībām…
Jūsu mazie ar interesi novēro vecākus cilvēkus. Jūs veidojat viņu
prātus domāt, kā jūs domājat, un rīkoties, kā jūs rīkojaties –
nepazemoties uz ceļiem Visuma valdnieka priekšā, jo arī jūs to nedarāt.
Jau tas ir slikti un pietiekoši briesmīgi, jo jādomā par jūsu pašu
dvēseļu pazušanu, ja jūs nenododaties Dievam un neapzināties, ka paši
neieiesiet pa pestīšanas durvīm, bet daudz briesmīgāk ir domāt, ka jūs
aizslēdzat iespēju ieiet pa tām arī saviem bērniem. Reiz par visām
reizēm aizmirstiet par savu cieņu un sociālo stāvokli un parādieties
saviem bērniem kā skolnieki Kristus skolā! Atklāti pasakiet viņiem, ka,
neatzīstot sevi par Dieva bērniem, jūs esat pielaiduši kļūdu. Sakiet
viņiem, ka tagad jūs kā ģimene vēlaties sākt dzīvot Dievam, un tad
lasiet un lūdziet kopā ar saviem bērniem…
Mieru jūs varat iegūt vienīgi, atrodot to Jēzū. Pasaule ar tās
prasībām un ieradumiem spējīga radīt neskaitāmas ciešanas. Daudzi cieš
tāpēc, ka visas ilgas nepiepildās. Viņi paši sev uzkrauj nastas, savas
nepiepildītās vēlēšanās. Sirdsapziņas notiesātiem – nesaskaņojoties ar
Dievu un baidoties no Viņa nepatikas un dusmām – viņu dzīve rit
nepārtrauktu baiļu ēnā. Ciešanu gadījumos viņi nesaņem nekādu Debesu
mierinājumu. Tiem jābaidās no soda. Nākotne ir briesmīgu nojautu
aizēnota.
Par dvēselēm dota izpirkšanas nauda, pienests bezgalīgs upuris –
Valdnieks ir miris par saviem padotajiem, lai Viņa pavalstnieki varētu
izbēgt grēkam, samaitātībai un postam. Caur Dieva Dēla pazemošanos visi
var saņemt piedošanu, šķīstumu un uz Debesīm vērstas domas…
Nāciet, kamēr brīnišķā žēlastība jūs aicina! - Vēstule 26. 1879.g.12. sept., personīga liecība kādam laulātam pārim.
[265]
